Ukraina un Krievija piektdien paziņojušas, ka sarunās Parīzē nav parakstījušas nevienu vienošanos, lai gan Francija un Vācija tajās uzstāja uz pašvaldību vēlēšanu sarīkošanu Ukrainas austrumos līdz jūnija beigām.
Kaujās Austrumukrainā kopš 2014. gada aprīļa nogalināti gandrīz 9200 cilvēku. Vācija uz Francija uzskata, ka šo krīzi varētu atrisināt, ja prokrievisko kaujinieku kontrolētajās teritorijās tiktu sarīkotas Rietumu uzraudzītas vēlēšanas, ko Kijeva atzītu par spēkā esošām.
Tomēr Ukraina atsakās tam piekrist, kamēr nav nodibināts ilgstošs pamiers, ko iespējams pilnībā izkontrolēt.
"Mūsu pozīcija - drošība vispirms," savā "Twitter" kontā pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.
Kijeva arī paudusi bažas, ka Krievija varētu mēģināt palielināt savu ietekmi pār Doņecku un Luhansku.
Vēlēšanas Donbasā varētu vairot neapmierinātību ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kura popularitātes reitingi jau tā noslīdējuši zemu, salīdzinot ar laiku uzreiz pēc ievēlēšanas amatā 2014. gadā.
Maskava un tās apbruņoto un finansēto kaujinieku pārstāvis Parīzes sarunu neizdošanos novēla uz Kijevu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Kijeva vienīgā Parīzes sarunās noraidījusi domu par konkrēta datuma noteikšanu vēlēšanām Donbasā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
