Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, Ukrainas mediji un starptautiskais politikas analīzes portāls "Politico" vēsta, ka Jaceņuka demisija iespējama jau tuvāko nedēļu laikā.
Savukārt Jaceņuka koalīcijas partneru – prezidenta Petro Porošenko bloka – pārstāvji publicējuši paziņojumus, ka šonedēļ uzsāktas sarunas par potenciālajiem Jaceņuka aizvietotājiem.
Neapmierinātība pieaug
Šī gada sākumā Jaceņuka vadīto koalīciju piemeklēja neskaitāmas nedienas. Dažu mēnešu laikā no amata atkāpušies četri valdības ministri, bet pēdējais no tiem – ekonomikas attīstības un tirdzniecības ministrs, bijušais Lietuvas pilsonis Aivars Abromavičs – pārmetis korupciju vadošo partiju jeb Porošenko blokam.
Kā uzskata Abromavičs, koalīcijas politiķi nav ieinteresēti īstenot Eiropa Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) rekomendācijas, bet galvenokārt vēlas aizsargāt savas privātās biznesa intereses. Viņš arī skaidrojis, ka amatā varētu atgriezties, taču tikai pie nosacījuma, ka pie valdības stūres stājas jauns premjers.
Februārī asu kritiku Jaceņuka valdībai veltīja arī Odesas apgabala gubernatora Mihaila Saakašvili izveidotā "Kustība par attīrīšanos", kura aicinājusi Ukrainas valdības ministrus demisionēt, kā arī mudināja atsaukt Porošenko bloku no valdības koalīcijas.
"Ukraina ir nonākusi smagā politiskajā krīzē. Pie varas esošie ir parādījuši, ka nespēj veikt reformas un cīnīties pret korupciju. Premjers, kura demisiju prasa vairāk nekā 70% iedzīvotāju, izmisīgi turas pie varas," minēts kustības paziņojumā.
Saasinot jau tā nokaitēto situāciju, no koalīcijas atšķēlās Jūlijas Timošenko partija, kura arī norāda uz nepieciešamību veidot jaunu valdību, bet 16. februārī premjers izturēja parlamenta uzticības balsojumu, kas tika sarīkots tikai dažas stundas pēc tam, kad prezidents Porošenko pieprasīja viņa atkāpšanos.
Neskatoties uz izturēto balsojumu, tieši pēc tā vairākas no parlamenta partijām uzsākušas sarunas ar potenciālajiem Jaceņuka aizvietotājiem.
Neitrālā Jareško
Kā aģentūrai "Reuters" sacījis prezidenta Porošenko padomnieks Oļegs Medvedevs, viena no ticamākajām kandidātēm, kas vajadzības gadījumā varētu aizvietot Jaceņuku, būtu pašreizējā finanšu ministre Natālija Jareško.
Runājot par Jareško lielākajiem plusiem, Ukrainas mediji lielākoties piemin politisko neitralitāti un labo slavu valsts pārvaldē. Jareško līdzīgi kā bijušais ekonomikas ministrs Abromavičs atteicās no savas līdzšinējās – ASV – pilsonības, lai 2014. gadā varētu pieņemt Ukrainas pilsonību un strādāt valdībā.
Jareško biogrāfija devusi jaunu sparu Krievijas propagandas karam, piemēram, Kremļa finansētais portāls "Sputnik" 10. marta publikācijā raksta, ka Jareško kļūšana par premjeru būtu ticams nākamais solis ASV kolonizācijas projektā, kas paredz pakļaut Ukrainu un vadīt marionešu valdību tieši pie Krievijas robežas.
Pati Jareško gan par savām iespējām kļūt par premjeri izturas atturēti, ziņu aģentūrai "Unian" norādot, ka atsakās komentēt baumas un spekulācijas.
Tikmēr "Pravda" rīcībā esošā informācija liecina, ka Jareško neoficiāli jau piekritusi, taču tikai ar stingriem nosacījumiem, kas koalīcijas partneriem būtu jāņem vērā, tostarp prasību sarakstā minēts solījums neietekmēt valdības darbu un atļauja pašai Jareško brīvi izvēlēties nozaru ministrus.
Porošenko sabiedrotais Groismans
Kā otru potenciālo Jacaņeku pēcteci Ukrainas mediji min pašreizējo parlamenta spīkeri, bijušo premjera vietnieku reģionālās politikas jautājumos, Volodimiru Groismanu.
Kā vērtē "Financial Times", Groismana izredzes nokļūt amatā apgrūtina piederība Porošenko partijai, kas varētu rosināt neapmierinātību jau tā sašķeltajā Ukrainas parlamenta koalīcijā, turklāt piešķirtu Porošenko teju varas monopolu.
Groismans atšķirībā no Jareško publiskajās debatēs nav noliedzis, ka vēlētos kļūt par premjeru, 10. martā, pēc starptautiskās konferences "Dragon Capital", viņš norādījis, ka lēmums tālāk jāpieņem Jaceņukam.
Izņemot Jareško un Groismanu, kā iespējamie kandidāti tiek minēti arī Saakašvili, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs un Jūlija Timošenko.
Savukārt, ja tuvāko mēnešu laikā neizdosies atrast jaunu premjeru, kā ārkārtas risinājums tiek minētas arī ārkārtas vēlēšanas. Tās gan nenotiktu ātrāk par rudeni, jo tuvāko mēnešu laikā parlamentam, izpildot starptautisko aizdevēju reformu procesa prasības, jāapstiprina vairāki būtiski likumprojekti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
