Puse Trampa. Ar ko beigsies ASV otrā Superotrdiena  (35)

Tolaik partija lielajām vēlēšanām nominēja Herbertu Hamfriju. Kreisi noskaņotā jaunatne ar pret kara pozīciju – sešdesmit astotais gads! Viņi papildus prasīja marihuānas legalizēšanu, bet izrādījās nošķirti no politiskiem procesiem. Mītiņi tika izgaiņāti ar asaru gāzi, kuru varēja just pat Hamfrija luksusa numuriņā viesnīcas "Hilton" 25 stāvā.

Pēc šiem protestiem arī izveidoja esošo sistēmu – kandidātus izvēlas vienkāršie vēlētāji visos štatos, nevis partijas elite. Un tieši ar šiem kādreizējiem protestiem saista vardarbības uzliesmojumu mītiņos, kuros nu uzstājas republikāņu līderis, miljardieris Donalds Tramps: sākumā dažādās pilsētās viņa atbalstītāji piekāva protestētājus, pēc tam Čikāgā simtiem "antitrampisti" izjauca viņa mītiņu.

Trampa pretinieki aicināja nosodīt vardarbību, viņš atteicās, norādot, ka protestētāji ir uzpirkti un devās tālāk, paziņojot, ka īsti dumpji notiks, ja viņš nesaņems nomināciju, jo viņu atbalstot miljoniem iedzīvotāju. Un tas viss izskan fonā bruņotiem mītiņiem pret Trampu Ohaio.

"Amerika ir neapmierināta. Ir daudz cilvēku, kuri ir saniknoti, jo viņi smagi strādā, bet viņiem joprojām draud jostu savilkšana. Cilvēki, kuri ir saniknoti, jo viņi ir pazaudējuši ticību amerikāņu sapnim. Līdera uzdevums ir šo naidu nevis kurināt, viņa uzdevums ir nokļūt līdz tā cēloņiem un tos novērst, nevis kurināt naidu, lai par tevi nobalsotu," sacīja republikāņu kandidāts Marks Rubio.

Viņš to sacīja preses konferencē savā dzimtajā Floridas štatā, pēc tam to atkārtojot arī mītiņos un citās sanāksmēs. Šo runu daudzi nosaukuši par pašu stiprāko uzbrukumu Donaldam Trampam visas kampaņas laikā – neskatoties uz to, ka tikai slinkais tobrīd nepieminēja vardarbību, kura notiek protestos pret Trampu.

Neskatoties uz to, Rubio otrdien zaudēja Trampam ar gandrīz 20% Floridā un atcēla savu kandidatūru no vēlēšanām. Iespējams, visa lieta ir tajā, ka savu runu, lai arī ar atrunām, viņš noslēdza ar solījumu tāpat balsot par Trampu, ja viņš saņems kopīgo nomināciju un novembrī sacentīsies ar Hilariju Klintoni.

Principā vienīgā iespēja republikāņiem apturēt Trampu ir "contested convention", kad kandidātam neizdodas savākt pusi – 1237 – balsu pirmajā raundā un daudzi delegāti var balsot kā vēlas, neņemot vērā vēlēšanu rezultātus mājas štatos. Partija izdarīs visu, lai tie neatbalstītu Trampu un tad starp kandidātiem nokļūtu arī citi.

Nav skaidrs, kurš no variantiem republikāņiem ir sliktāks. 1968. gadā Hamfrijs zaudēja Niksonam, bet visi republikāņi, kuri tika izvēlēti vairākos balsojumos, pēc tam zaudēja demokrātiem, bet no otras puses, ļoti svarīgajā Ohaio štatā "exit poll" aptaujā 44% republikāņu apsolīja padomāt par trešo kandidātu, ja lielajā balsojumā būs Tramps un Klintone.

Republikāņiem vispār ir ļoti sarežģīti priekšvēlēšanu cīņas noteikumi un vēl sarežģītāki noteikumi katra štata partijas nodaļai. Otrdien Tramps uzvarēja četros no pieciem štatiem – Floridā, Ilinoisā, Ziemeļkarolīnā un Misūri - ar pārsvaru no 20% līdz dažiem desmitiem balsu, un zaudēja Ohaio ilggadējam gubernatoram Džonam Keisičam. Tomēr Floridā un Ohaio uzvarētājs savāc visus delegātus – pat ja uzvarējis ar vienas balss pārsvaru.

Piemēram, Misūri tika izspēlēti 52 delegāti un nobalsoja gandrīz miljons iedzīvotāju. 12 delegātu balsis saņēma kopējā balsojuma uzvarētājs Tramps, kurš apsteidza Krusu tikai par 1700 balsīm. Vēl pa piecām delegātu balsīm saņēma katra no astoņiem partijas vēlēšanu apgabaliem uzvarētājs, un Tramps vinnēja piecos no tiem. Rezultātā štatā par Trampu un Krusu bija gandrīz vienāds balsu skaits, bet uz republikāņu sanāksmi 37 delegāti dosies ar balsi par Trampu, bet 15 par Krusu.

Šāda sistēma ir daudzos štatos un tā ir labvēlīga Trampam. Lieta tāda, ka pilsētas apgabali balso vai nu par Keisiču, vai Krusu, savukārt miljardiera atbalstītāji ir mazāk izglītoti un dzīvo megapolēs un ir koncentrēti pa daudziem apgabaliem.

Mazsvarīgs apstāklis nav arī Marko Rubio izstāšanās no cīņas. Viņam ir 168 delegāti - tas joprojām ir vairāk nekā Keisičam, neskatoties uz uzvaru Ohaio.

Arī pati partija reizēm maina noteikumus, piemēram, pirms četriem gadiem partija nolēma, ka par nomināciju sanāksmē var cīnīties tikai tie, kuri ir uzvarējuši vairākumu delegātu vismaz astoņos štatos. Tagad, kad šim noteikumam, šķiet atbildīs tikai Tramps, partija domā par šī nosacījuma atcelšanu.

Neskatoties uz acīm redzamu pārsvaru, miljardierim ir jānodrošina sev 1237 delegātu atbalsts. Tagad viņam ir apmēram 55%, bet izspēlēti jau ir 60% no mandātiem. Viņa cerība ir uz štatiem, kuros uzvarētājs saņem visu un uz milzīgās antikampaņas pozitīvajiem efektiem. Piemēram, reklāmas rullīšos par Trampa asajiem izteikumiem pret sievietēm tika ieguldīti miljoni, tomēr bez rezultāta.

Tagad republikāņu vēlēšanu sacīkstēs iestāsies pauze - nākamnedēļ balsos Arizona un Jūta , bet 5. aprīlī Viskonsīna. Par nākamo lielo datumu kļūs balsojums Ņujorkā 19. aprīlī , bet vēl pēc nedēļas – Konektikutā, Merilendā, Delaverā, Pensilvānijā un Rodailendā.

Savukārt demokrātu vēlēšanu cīņas iznākumu noteiks palikušie kandidāti – demokrātiskais sociālists Bernijs Sanderss un bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone.

Sanderss ir 74 gadus vecs senators, kurš aizvada negaidīti veiksmīgu kampaņu. Pēc visām aptaujām viņš atpalika par 10 -20%, tomēr uzvarēja pateicoties spoži aizvadītām debatēm. Šī spožā uzvara bija fonā kārtējai Klintones pārliecinošai uzvarai Dienvidos – 83% Misisipi un viņas pārsvars, ņemot vērā delegātu balsis pat pieauga. Tomēr uzmanības centrā palika negaidītā Sandersa veiksme - vēlēšanu sacīkstes pamazām virzās no dienvidiem uz valsts Austrumiem un šādas uzvaras senatoram ļaus pietuvoties Klintonei.

Tomēr nē, otrdien balsoja pieci lieli štati un Klintone uzvarēja visos piecos. Garlaicīgi un pārliecinoši + 30% Floridā, + 14% Ohaio un Ziemeļkarolīnā. Līdz pēdējam saglabājās intriga Ilinoisā un Misūri, bet arī tur uzvarēja bijusī valsts pirmā lēdija. Lielā uzvara Ohaio ir divtik svarīga – līdz šim Klintone bija līderos dienvidu štatos, kuri novembrī tāpat nobalsotu par republikāņu kandidātu un veiksme demokrātiem svarīgajos štatos bija Sandersa vēlēšanu kampaņas svarīga sastāvdaļa.

Senators savā kampaņā tā arī neatrada atbildi tam, kāpēc minoritāšu elektorātā viņš cieš milzu zaudējumus. Arī analītiķi joprojām lauž šķēpus, kāpēc tā notiek.

Minoritāšu problēmas ir nenoliedzamas, rasisms ir izplatīts un viņi saņem mazāk par tādu pašu padarītu darbu. Sievietes ASV saņem vidēji 70-87 centus par to pašu padarīto darbu, par kuru vīrietis saņem vidēji vienu dolāru. Vidējā tumšādainā sieviete vispār saņem – 64 centus, bet latīņamerikāniete – 56 centus. Valsts cietumos esošie melnādainie ir 43%, bet no kopējā iedzīvotāju skaita tie ir tikai 13%.

Viens no iemesliem, kāpēc tiek atbalstīta pragmatiskā Klintones kampaņa, nevis spožais un populistiskais Sanders ir tajā, ka pārmaiņas šajā sabiedrības daļā nepieciešamas ātri un, kaut nelielas, tomēr reālas.

Un tieši minoritātes ir svarīgas raugoties arī nākotnes politiskajos procesos ASV. Viņu īpatsvars sabiedrībā strauji pieaug, kā pieaug arī viņu ietekme uz vēlēšanu rezultātu. Ja republikāņi neizdomās veidus, kā viņus piesaistīt savā pusē, cīnoties ar Trampu un viņu atbalstošajiem radikāļiem, tad demokrātu dominēšana var ilgt desmitgades.