Bēgļu krīze: Ko vēlas Turcija un cik tas maksās Latvijai  (29)

Ziņots, ka 8. martā ES līderi apsveica panākto "lūzumu" sarunās ar Turciju par vienošanos migrācijas krīzes ierobežošanai, bet atlika lēmuma pieņemšanu. Kā vēsta diplomātiskie avoti, Turcijas premjers Ahmets Davutolu bez konkrēta ES piedāvājuma Briseli pametis ne pārāk labā noskaņojumā.

Kopš 8. marta valstu diplomātiskie vēstnieki strādājuši pie jauna kopīga risinājuma, par kuru abas puses varētu vienoties, bet naktī uz piektdienu to apstiprināja arī Eiropadome.

Turcija publiski paudusi, ka galvenokārt vēlas trīs lietas – papildus finansējumu, pietuvošanos dalībai ES un bezvīzu režīmu jau tuvākā gada laikā.

Ja naudas jautājums – Turcija jau solītajiem trīs miljardiem eiro vēlas klāt vēl papildus trīs miljardus –, visticamāk, tiktu atrisināts viegli, krietni sarežģītāk dalībvalstu skatījumā šķiet īstenot pārējās divas prasības. Tostarp Angelas Merkeles pārstāvētie Kristīgie demokrāti pauduši ļoti asu skepsi par iespēju, ka jau šogad Eiropas vārti atvērtos teju 75 miljoniem turku.

Bažas pastiprina terorisma draudi, proti, Turcijas lielākās pilsētas pēdējo mēnešu laikā piedzīvojušas vairākus teroraktus, kuros bojā gājuši desmitiem cilvēkiem. Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pēdējais no tiem notika trešdien.

Izmaksas dubultotos arī Latvijai

Ja piektdien vienošanās tiks panākta, tad izmaksas dubultosies arī Latvijai. Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Ministru kabinets ārkārtas sēde piekrita piešķirt Turcijai 4,3 miljonus eiro kā daļu no ES kopējā trīs miljardus lielā maksājuma.

Ja piektdien ES līderi apsolīs maksāt vēl trīs miljardus, tad maksājums dubultosies arī Latvijai. Pirmais maksājums Latvijai, visticamāk, būtu jāmaksā līdz 2018. gadam, bet, ja tiks panākta vienošanās par papildus trīs miljardiem, tad nākamā naudas daļa būs jāiemaksā līdz 2020. gadam.

Precīzs maksājumu grafiks gan aizvien nav zināms.

Sīrietis pret sīrieti

Kā norādīts "Financial Times" nopludinātajos vienošanās materiālos, Turcija varētu uzņemt atpakaļ visus migrantus, kas ieradušies Grieķijas salās, bet saskaņā ar vienošanos ES izmitinātu vienu Sīrijas bēgli no nometnēm Turcijā apmaiņā pret katru sīrieti, kuru Turcija uzņemtu no Grieķijas.

Tādējādi tiktu panākta lielāka kontrole pār migrācijas ceļiem un ievērojami samazinātos laivu plūsma no Turcijas uz Grieķiju. Tāpat, kā uzskata ES līderi, šāda shēma krietni apgrūtinās kontrabandistu darbību. Šāds plāns raisa bažas cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri uzskata, ka sīriešu sūtīšana atpakaļ uz Turciju ir sava veida cilvēku tirdzniecība un ir pret starptautiskajām tiesībām.

Tāpat, kā liecina dokumenti, ES piekrīt izmaksāt Turcijas prasītos papildu trīs miljardus eiro, taču ar nosacījumu, ka pirmais trīs miljardu eiro maksājums tiks izlietots, lai caurskatāmā veidā būtiski risinātu ar bēgļu krīzi saistītos jautājumus. Turcija solījusi līdzekļus izlietot bēgļu centru uzlabošanai, kā arī ieguldīt bēgļu skološanā un ārstēšanā.

Tāpat dokumentā minēts, ka Ankarai stingri jākontrolē Turcijas sauszemes un jūras bēgļu ceļi, kas vēl nepastāv, bet varētu izveidoties nākotnē.

Krietni nekonkrētāk dokumentā rakstīts par Turcijas ceļu uz ES, vien minēts, ka tiks aktīvi turpinātas sarunas par iestāšanos. Pret šādu scenāriju iebilst Kipra, kurai jau vairākus gadus desmitus ir neatrisināts strīds ar Turciju. Ankara neatzīst mūsdienu Kipras neatkarību.

Ziņots, ka šogad Vidusjūru šķērsojuši vairāk nekā 156 tūkstoši bēgļu, vismaz 463 gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts, liecina ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) apkopotie dati.