Saskaņā ar vienošanās tekstu, kas nonācis aģentūras AFP rīcībā, "visi nelegālie imigranti, kas, sākot ar 20.martu, šķērso [Egejas jūru] no Turcijas uz Grieķijas salām tiks nogādāti atpakaļ Turcijā".
Tas attieksies gan uz bēgļiem, kas glābjas no karadarbības, gan uz ekonomiskajiem migrantiem, un atpakaļ tiks nosūtīti visi imigranti neatkarīgi no sākotnējās izcelsmes valsts.
Sākot ar 20.martu turku imigrācijas dienesta amatpersonas tiks izvietotas Grieķijai piederošajās salās, bet grieķu - Turcijas teritorijā.
Vienošanās nosaka, ka tie ir "pagaidu un ārkārtas pasākumi, kas nepieciešami cilvēku ciešanu izbeigšanai un sabiedriskās kārtības atjaunošanai".
Lai pildītu starptautisko tiesību prasības, Grieķijas varasiestādes atbilstoši reģistrēs visus nelegālos imigrantus un individuāli izskatīs visus patvēruma pieprasījumus.
Tie, kas šādus pieteikumus neiesniegs, vai arī tie, kuru pieteikumi tiks noraidīti, tiks nosūtīti atpakaļ uz Turciju.
Atpakaļ nosūtīšanas procesā tiks iesaistīta ANO bēgļu aģentūra.
Visas operācijas izmaksas segs ES.
Faktiskā imigrantu sūtīšana uz Turciju tiks uzsākta 4.aprīlī.
Lai nodrošinātu iespēju nelegālos imigrantus sūtīt atpakaļ uz Turciju, Ankara apņēmusies gādāt par imigrantu aizsardzību.
Vienošanās arī paredz, ka to Sīrijas bēgļu skaitam, kas no Turcijas tiks pārvietoti no ES apmaiņā pret katru no Grieķijas atpakaļ nosūtīto sīrieti, būs noteikta maksimālā kvota - 72 000.
No šīs kvotas 18 000 segs pārpalikums no iepriekš ES apstiprinātās ārpus ES esošo patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmas, bet 54 000 no spēkā esošās to imigrantu izmitināšanas shēmas, kas nelegāli ieceļojuši Grieķijā un Itālijā un kuru izmitināšana citās dalībvalstīs norit ļoti lēni.
Kad ES uzņemto sīriešu skaits sasniegs 72 000, šis mehānisms tiks pārskatīts.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem. Tas varētu notikt jau jūnijā, ja "tiks izpildīti visi izvirzītie nosacījumi".
Taču faktiski Turcijai ir maz cerību līdz šim termiņam izpildīt visus 72 nosacījumus, kurus izvirzījusi Brisele bezvīzu režīma ieviešanai.
ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijai valstī esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai.
Vienlaikus apsolīts līdz 2018. gada beigām savākt papildus vēl līdz trīs miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
Turcijai apsolīta arī iestāšanās sarunu 33. sadaļas atvēršana par finanšu un budžeta jautājumiem. To paredzēts paveikt līdz jūlijam.
Taču šī vienošanās sadaļa sadaļa satur atrunu, kas netieši norāda uz Kipras iebildumiem, kuru dēļ iestāšanās sarunas ar Turciju ilgu laiku faktiski bijušas bloķētas. Tekstā norādīts, ka sarunu sadaļas atvēršanas sagatavošana tiks paātrināta, to darot "bez kaitējuma dalībvalstu nostājai saskaņā ar esošajiem noteikumiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
