Krievijas rīcība, kas kaitē uz noteikumiem balstītajai Eiropas drošības struktūrai, ir lielākais apdraudējums Lietuvas drošībai, teikts Lietuvas jaunajā militārajā stratēģijā, ar kuru piektdien iepazīstināja valsts Aizsardzības ministrija.
Militārajā stratēģijā arī secināts, ka Lietuvas drošības situācija ir pasliktinājusies.
Dokumentā teikts, ka iespējamība, ka pret Lietuvu vai citām NATO dalībvalstīm reģionā notiks bruņota agresija ar konvencionālajiem ieročiem, vairs nav hipotētiska un tai ir tendence pieaugt. Tajā arī uzsvērts, ka Lietuvas Bruņotajiem spēkiem ir jābūt gataviem reaģēt uz nekonvencionāla rakstura draudiem, piemēram, netradicionāliem bruņotiem veidojumiem vai informācijas un kiberuzbrukumiem.
"2012. gada militārā stratēģija vairs nebija atbilstoša drošības jautājumu un izrietošo Lietuvas Bruņoto spēku uzdevumu ziņā. Ņemot vērā Gruzijas un Ukrainas pieredzi, Lietuvas Bruņotajiem spēkiem ir jābūt gataviem vienatnē vai kopā ar sabiedrotajiem strauji reaģēt gan uz konvencionāliem, gan nekonvencionāliem draudiem," paziņojumā citēts Lietuvas aizsardzības ministra Juoza Oleka teiktais.
Stratēģijā izklāstīti centieni panākt pastāvīgu NATO spēku un militārā aprīkojuma klātbūtni Lietuvā. Pārskatītajā militārajā stratēģijā ietverti nosacījumi palīdzības sniegšanai drošības sektora reformu īstenošanā un vietējo aizsardzības spēju paaugstināšanā Eiropas Savienības Austrumu partnerības programmas dalībvalstīs.
Jaunajā Lietuvas militārajā stratēģijā ir saglabāts sākotnējais valsts galvenais militārais mērķis - nodrošināt uzticamu savaldīšanu, saskaņojot to ar sabiedrotajiem, un nodrošināt Lietuvas individuālo un kolektīvo aizsardzību gadījumā, ja savaldīšana negūst panākumus. Pamatojoties uz uzlabotiem tiesību aktiem, jaunajā dokumentā īpaša uzmanība pievērsta Lietuvas Bruņoto spēku spējai īstenot ierobežota mēroga militārās operācijas miera laikā, lai reaģētu uz vietējiem bruņotiem incidentiem un robežas pārkāpumiem.
Dokuments ir papildināts ar papildu prasībām Lietuvas Bruņotajiem spēkiem, proti: strauji pāriet no miera laika un kara laika struktūru, saglabāt augstas gatavības vienības un strauji reaģēt uz draudiem. Ir uzsvērta gatavība sadarboties ar civilajām institūcijām un veikt jebkurus nepieciešamos uzņemošās valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt efektīvu Lietuvas Bruņoto spēku komandas un kontroles struktūru kiberaizsardzību.
Pārskatītā militārā stratēģija nomaina dokumentu, kas bija spēkā kopš 2012. gada, un tā ir ceturtā Lietuvas Republikas militārā stratēģija kopš neatkarības atjaunošanas.
Valsts aizsardzības padome pārskatīto militāro stratēģiju apstiprināja 14. martā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!