Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta - Informācijas departamenta - ģenerāldirektors Miks Marrans paudis pārliecību, ka Krievija nevar kļūt par pasaules līderi, kamēr vien pastāv NATO.
"Es tuvākajā perspektīvā neredzu nekādas iespējas, ka Krievija uzņemsies līdera lomu," Marrans paziņoja pirmdien laikrakstā "Postimees" publicētā intervijā.
Viņaprāt, NATO vēl ilgi saglabās savu pārākumu. "Kamēr ASV būs NATO sastāvā, NATO pusē būs gan skaitlisks, gan tehnoloģisks pārsvars,".
Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pauda uzskatu, ka Krievija izmanto visas pieejamās iespējas, lai radītu saspīlējumu Eiropas valstu starpā, kā arī starp Rietumvalstīm kopumā. "Droši vien, ka Krievija izbauda situāciju, kad tai ir iespēja radīt saspīlējumu starp Eiropas Savienību un ASV," pieļāva Marrans.
Viņš uzsvēra, ka Igaunijas izlūkošanas dienesti aktīvi strādā Krievijas virzienā. Turklāt Igaunijas izlūkošanas struktūras cieši koordinējot savas darbības un sadarbojoties.
Piemēram, Informācijas departamenta un Aizsardzības spēku izlūki "katru dienu salīdzina savas piezīmes". "Mēs arī apkopojam iegūtos datus. Tā kā mums ir divas institūcijas drošības jomā un izlūkošanas centrā, ir tikai normāli, ka to darbības jomas savstarpēji pārklājas," piebilda Marrans.
Viņš norādīja, ka "ir skaidri noteikts, kas ko novēro". "Krievijas militārā joma ir tas sektors, kur tieši ir nepieciešams, lai mēs salīdzinātu izlūkošanas departamenta un izlūkošanas centra analīzes datus," teica Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs.
"Ja 2006. - 2007. gada bija krīzes situācija, tad pēdējo desmit gadu laikā, un jo īpaši pēdējos piecos gados, izlūkošanas centrs ir bijis nozīmīgs partneris gan Aizsardzības ministrijai, gan valsts vadībai. Viņi izdara ļoti labu darbu," viņš sacīja.
Runājot par Krievijas militāro spēju pastiprinājumu, Marrans norādīja, ka Krievijas armijas modernizācija no vienas puses tiek veikta valsts stiprināšanai, bet no otras puses tā ir praktiska rakstura: karš Gruzijā parādīja, ka Krievijas Bruņoto spēku stāvoklis nav tas labākais un tiem ir nepieciešama modernizācija.
Viņš teica, ka līdz šim Krievija ir spērusi zināmus soļus modernizācijas virzienā, bet daudzi pasākumi ir apstājušies. Vairākas bruņojuma sistēmas, kurām bija jābūt gatavām 2015. - 2016. gadā, joprojām ir izmēģinājuma studijā. Kā piemēru Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta šefs minēja tanka "Armata" izstrādi.
Marrans arī atzina, ka būtiski Krievijas bruņojuma programmas ietekmējušas arī Rietumvalstu sankcijas.
Piemēram, ar grūtībām turpinās fregašu būvniecība, kuru vajadzēja pabeigt 2015. - 2016. gadā, tomēr pašlaik pabeigta ir tikai viena vai divas fregates. "Mūsuprāt, iemesls varētu būt tas, ka dažas kuģu detaļas vajadzēja piegādāt Ukrainai. Bet to piegādi pašlaik aizliedz sankcijas," piebilda Marrans.
Viņš neizslēdza, ka Igaunijas uzņēmēja Raivo Susi aizturēšana Krievijā, apsūdzot viņu spiegošanā, ir Krievijas specdienestu atbilde uz to, ka Igaunijā notiesāja trīs valsts iedzīvotājus apsūdzībās par "Krievijas specdienestu uzdevumu izpildi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
