Beļģijas vadošie politiķi ceturtdien nākuši klajā ar aicinājumu sākt parlamentāro izmeklēšanu par Briseles teroraktiem.
"Parlamenta loma ir ne tikai pieņemt likumus, bet arī kontrolēt," tviterī paziņoja valdošajā koalīcijā esošo trīs flāmu partiju līderi, norādot, ka terorisma gadījumā kontrole īstenojama, izveidojot izmeklēšanas komiteju.
Noskaidrots, ka trīs teroristi, kuri otrdien uzspridzinājās Briseles lidostā un metro, laupot dzīvību 31 cilvēkam, iepriekš bijuši zināmi policijai.
Turcija paziņojusi, ka viens no aizdomās par Briseles teroraktu sarīkošanu turētajiem vīriešiem 2015. gadā tika aizturēts Turcijā un deportēts uz Beļģiju kā "ārvalstu teroristu kaujinieks", bet Beļģija ignorējusi šo informāciju. Raidorganizācija "CNN Turk", atsaucoties uz avotiem Ārlietu ministrijā, ziņoja, ka deportēts Ibrahims el Bakrauī.
Arī Beļģijas opozīcijas partijas aicinājušas noskaidrot, kādēļ Ibrahims el Bakrauī pēc deportēšanas no Turcijas nav arestēts.
"Beļģija viņu atbrīvoja, par spīti mūsu brīdinājumiem", ka viņš ir "ārvalstu terorists karotājs", Ankarā trešdien paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans, piebilstot, ka vīrietis arestēts jūnijā Gaziantepas provincē, Sīrijas pierobežā. 14. jūlijā viņš deportēts uz Beļģiju.
Tomēr Beļģijas tieslietu ministrs Koens Gēns noliedzis, ka el Bakrauī būtu deportēts no Turcijas uz Beļģiju. Ministrs apgalvoja, ka el Bakrauī nosūtīts uz Nīderlandi.
Nīderlandes Tieslietu ministrija paziņojusi, ka pārbauda šo informāciju.
Gēns trešdien raidorganizācijai VRT sacīja, ka el Bakrauī Beļģijas varasiestādēm bijis zināms kā pret galvojumu atbrīvots noziedznieks, kurš nav pastrādājis nekādus ar terorismu saistītus noziegumus.
Saskaņā ar aģentūras "Belga" ziņoto el Bakrauī tika atbrīvots no ieslodzījuma 2014. gadā, kad bija pavadījis aiz restēm pusi no piespriestajiem desmit gadiem. Viņš tika notiesāts par līdzdalību laupīšanas mēģinājumā, kura laikā sašāvis policistu.
2015. gada augustā el Bakrauī atbrīvošana pret galvojumu tika anulēta, jo viņš pārkāpa tās nosacījumus. Bet, kā norādīja Gēns, "nav viegli atgriezt cietumā" cilvēku, kas pārkāpis nosacītas atbrīvošanas noteikumus.
Jau vēstīts, ka Gēns un Beļģijas iekšlietu ministrs Jans Jambons, kuri pēc Briseles teroraktiem izpelnījušies asu kritiku par trūkumiem drošības sistēmā, ceturtdien piedāvājuši atkāpties no amatiem, bet lūgti palikt valdībā.
Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels ceturtdien solīja, ka valdība un atbildīgās varasiestādes darīs visu nepieciešamo, lai noskaidrotu notikušo teroraktu apstākļus un iesaistītās puses, neatstājot ne vismazākās šaubas.