'Delfi' viesojas NATO: Organizācija vēl nekad nav bijusi tik spējīga  (499)

Kopš 90. gadiem pasaulē spēcīgākā militārā alianse meklējusi dažādas sadarbības formas ar Krieviju, lai bijušajai lielvarai un kodolvalstij piedāvātu priviliģēta partnera lomu. Jau 1997. gadā tika izveidota NATO-Krievijas Apvienotā pastāvīgā padome, bet 2002. gadā abas puses dibināja NATO-Krievijas padomi, kas ilgus gadus bija unikāls savstarpējās uzticēšanās veicināšanas modelis, kurā Krievija aktīvi sadarbojās.

Tomēr 2014. gada sākumā dažu dienu laikā bija skaidrs, ka analītiķu prognozes un NATO līdzšinējā stratēģija ir izgāzušās, un sadarbībai ar Krieviju tūlītēji nepieciešama jauna pieeja.

Kā portālam "Delfi" skaidro NATO amatpersonas, kuras savus vārdus gan nevēlas publiskot, līdzšinējā stratēģija balstījās uz pieņēmumu, ka sliktākā scenārija gadījumā agresoram kā, piemēram, Krievijai būtu nepieciešami aptuveni desmit gadi, lai tas varētu atgūt daļu agrākās militārās kapacitātes un reāli apdraudēt NATO valstis. Nebija pamata domāt par pretējo, kā dēļ kopš 90. gadu sākuma ne tikai ievērojami saruka ASV militārā klātbūtne Eiropā, bet arī paši eiropieši ievērojami samazināja militāros izdevumus.

Salīdzinājumam – Aukstā kara laikā Rietumvācijā vien bija dislocēti ap 600 000 NATO karavīru, no kuriem 300 000 bija amerikāņi, gatavi aizsargāt Rietumeiropu pēkšņa iebrukuma gadījumā no PSRS puses, bet šobrīd kopējais Eiropā esošo amerikāņu militārpersonu skaits nepārsniedzot 50 000, no kuriem liela daļa ir bāžu apkalpojošais personāls. Savukārt Lielbritānija, kas pati sevi turpina uzskatīt par militāru lielvaru, reiz Rietumvācijā bija izvietojusi ap 65 000 bruņotu vīru, bet šobrīd tā savu armiju plāno samazināt līdz aptuveni 85 000 karavīriem kopumā.

Iebrukums Ukrainā apliecināja, ka Ziemeļatlantijas alianses līguma valstu stratēģija no atslābušas vērošanas strauji jāmaina uz aktīvu izlūkošanu un gatavību aizsargāt dalībvalstis. Īsā laikā tika pārskatīts 2014. gada septembrī Velsas samitā pārspriežamo tematu loks, iekļaujot pilnīgi jaunas NATO stratēģijas radīšanu. Jau šobrīd tas tiek vērtēts par nozīmīgāko NATO valstu pārspriedi kopš dzelzs priekškara krišanas.

Negaidītā Krievijas agresija prasīja tūlītēju atbildi, un NATO amatpersonas "Delfi" apliecina, ka NATO vēl nekad nav bijusi tik spējīga organizācija, cik tā ir tagad. Pusotra gada laikā pēc Velsas samita, kurā tika akceptēts Gatavības rīcības plāns (Readiness Action Plan jeb RAP) un nolemts dubultot NATO Atbildes spēkus (NATO Response Force jeb NRF), jau šobrīd to ietvaros izveidoti 5000 vīru lieli Īpaši augstas gatavības spēki (Very High Readiness Joint Task Force jeb VJTF), kuri 48 stundu laikā spēj ierasties jebkurā NATO dalībvalstī tās suverenitātes apdraudējuma rezultātā.

To spējas līdz šim apliecinātas jau vairākās pārbaudēs, tostarp pērn īpaši šiem spēkiem radīto mācību "Noble Jump" laikā Polijā. Turklāt krīzes situācijā īsā laikā VJTF gatavas pievienoties pārējās NRF daļas.

"VJTF, kas pazīstami arī kā "Spearhead" spēki, ir jauns izgudrojums, kurš ieviests pēc Velsas samita. NATO vienmēr ir bijuši NATO Atbildes spēki, bet šis ir jaunums, kas apliecina, ka mēs zinām, ka šodien armiju nepieciešams pārvietot ļoti ātri. Iepriekš NATO to nespēja paveikt, bet tagad mēs to varam," portālam "Delfi" skaidro ASV misijas NATO pārstāvis Džeks Hilmeijers.

Attiecībā uz operācijām Ziemeļeiropā, tajā skaitā Baltijas valstīs, šo spēku operacionālais vadības centrs atrodas Nīderlandes pilsētiņā Brunsumā. Agrākā ogļu ieguves centra lielākā rūpnīca jau 60. gados pārveidota par zaļu zālienu ieskautu militāru komandcentru, kurā top militārie plāni un stratēģijas, bet par tā rūpniecisko pagātni liecina tuvumā esošais ogļu izdedžu kalns.

Brunsuma savulaik izvēlēta stratēģisku iemeslu dēļ – tā atrodas īsa brauciena attālumā gan no Vācijas, gan Francijas robežām, turklāt ģeogrāfiski atrodas pa vidu starp Berlīni un Parīzi. Aukstā kara gados komandcentra mērķis bija sagatavot plānus Rietumeiropas aizsardzībai, bet tagad tā atbildība ievērojami paplašināta.

Viens no NATO galvenajiem uzdevumiem pēc Ukrainas notikumiem bija iedvest Baltijas valstu iedzīvotājiem drošības sajūtu. Papildus pastiprinātai gaisa telpas un jūras uzraudzībai, veiktas arī ievērojamas NATO strukturālās pārmaiņas. Brunsumai pakļautais Polijas pilsētā Ščecinā esošais vadības centrs no zemas gatavības pārveidots par augstas gatavības komandcentru, kurš vajadzības gadījumā ir spējīgs vadīt jau iepriekš pieminētos VJTF un ikdienā organizē plaša spektra militārās mācības.

Turklāt, lai labāk izprastu reālo situāciju uz vietas, sākot no infrastruktūras un beidzot ar "zaļo vīriņu" radīto apdraudējumu, kā arī palīdzētu pārvietot, izguldīt un apgādāt NATO spēkus vajadzības gadījumā, visās trīs Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Bulgārijā un Rumānijā jau tapuši nelieli NATO alianses komandvadības elementi – NATO Spēku integrācijas vienības. Līdzīgi centri šobrīd tiek veidoti arī Ungārijā un Slovākijā.

Lūgti paskaidrot, ko šāda gatavība nozīmē skaitļos, NATO pārstāvji "Delfi" atklāj, ka, jau tikai nojaušot par konflikta izcelšanās iespējamību, notikuma epicentrā 48 stundu laikā gatavi ierasties 5000 vīru lielie Īpaši augstās gatavības spēki (VJTF), kuri ietver īpašo uzdevumu, jūras, gaisa un sauszemes vienības. Viņu galvenais uzdevums ir ar savu klātbūtni novērst konflikta tālāku eskalāciju, bet, ja tas neizdodas, salīdzinoši īsā laikā tiem gatavas pievienoties pārējās NRF daļas, kas kopumā ir ap 40 000 karavīru lielas.

Turklāt katru VJTF militārā aktivitāte ir trīs gadi, bet ik gadu šos apvienotos spēkus nodrošina cita valsts. Piemēram, šogad VJTF ir Spānijas, bet nākamgad būs Lielbritānijas atbildība. Tas nozīmē, ka vienmēr vienlaikus pieejami vismaz 5000 karavīru lieli spēki, kuri tiek sagatavoti, vēl vismaz 5000 ir kaujas gatavībā, bet vismaz 5000 ir tādā kā "atklimatizēšanās stadija", kas nozīmē nedaudz samazinātu gatavības stāvokli.

Savukārt šo spēku vadību uzņemtos aptuveni 200 cilvēku lielā Šcecinā esošā NATO starptautiskā ziemeļaustumu štāba komanda, bet jau šobrīd katrā Baltijas valstī, kā arī Polijā atrodas internacionāla 40 cilvēku liela komanda, kura ir gatava uzņemt tehniku un militārpersonas.

Lai gan oficiāli jaunajām struktūrvienībām pilnībā sagatavotām un finansētām jābūt līdz šī gada jūlijā plānotajam Varšavas samitam, amatpersonas Brunsumā "Delfi" apliecina, ka palikušas vienīgi formalitātes, un Baltijā esošās NATO Spēku integrācijas vienības jau šobrīd ir gatavas izpildīt uzdevumus.

Tāpat teorētiski NATO tā dēvētās 5. panta situācijas gadījumā līdzās ap NRF 40 000 lielajiem spēkiem, konfliktā iesaistītos visu 28 NATO dalībvalstu karaspēki, starp kuriem divas spēcīgākās ir ASV un Turcijas armijas. Tāpat NATO ir vairākas militāri spēcīgas partnervalstis, piemēram, Zviedrija un Somija, kuru bruņoto spēku vienības jau šobrīd veido daļu no NRF, regulāri piedalās NATO mācībās, bet valstu pārstāvji strādā, piemēram, Ščecinas komandpunktā.

Tomēr no NATO pārstāvjiem gan Briselē, gan Brunsumā, gan Sčecinā vairākkārt var dzirdēt frāzi "spēks nav ciparos". Īpašs uzsvars tiek likts uz NATO struktūru, kura sevišķi pastiprināta pēdējā pusotra gada laikā, kā arī visa līmeņa mācībām. Tajās tiek izspēlēta gan militārā plānošana, gan militāro vienību pārvietošana un apgāde, gan kaujas situācijas.

"Mēs aizvien biežāk redzam, ka Krievija sarīko pēkšņas mācības Baltijas valstu vai Somijas pierobežā, kurās tiek imitēta šo valstu ieņemšana, kā arī piedalās ārkārtīgi liels skaits karavīru un tehnikas vienību. Tikmēr mēs zinām, ka, lai sagatavotu patiešām noderīgas mācības, kurās komandcentri vai karavīri gūtu noderīgas iemaņas, ir nepieciešama ļoti savlaicīga plānošana. Lielākā daļa NATO mācību tiek ieplānotas jau vairākus gadus iepriekš," salīdzina kāda NATO amatpersona.

Tāpat alianses komandcentros vairākkārt tiek norādīts, ka NATO mācības ir paredzētas un tiek izpildītas tikai un vienīgi kā aizsardzības operācijas, turklāt teorētiskais iebrukums parasti tiek izspēlēts no kādas NATO vai alianses partnervalsts, piemēram, Zviedrijas teritorijas. Tikmēr Krievija atklāti mācībās izspēlē iebrukumu kaimiņvalstīs, tostarp Baltijā.

Krievijas propaganda arī plaši atspoguļo "aizvien lielāku skaitu aizdomīgu NATO mācību tās pierobežā". Ziemeļatlantijas alianses pārstāvji, gan šos apgalvojumus noraida, skaidrojot, ka, lai gan kopš Ukrainas notikumiem ir pieņemta jauna stratēģija, pēdējos dažus gadus, kā arī šogad iecerētās mācības ir ieplānotas vēl pirms Krievijas īstenotās Krimas okupācijas.

Ar pastiprinātām mācībām alianse vēlējās nodrošināt pastāvīgu karavīru sagatavotību un starptautisku vienību savstarpēju saliedēšanos, ko līdz šim lielā mērā nodrošināja operācijas Afganistānā.

Turklāt informācija par tām ir brīvi pieejama un starpvalstu līgumi paredz, ka Krievijas pārstāvji var mācības novērot klātienē, ko viņi arī izmanto, kamēr NATO valstu pārstāvji novērot Krievijas mācības netiek aicināti. Savukārt Krievijas robežas tuvums ir visai spekulatīvs jēdziens, ņemot vērā, ka tādās NATO valstīs kā Latvija vai Igaunija tālākais sauszemes punkts no Krievijas atrodas vien aptuveni 300 kilometrus no robežas.

Paralēli vienotajām NATO mācībām Eiropas valstis īsteno pašas savu armiju mācības, kurās nereti tiek uzaicinātas piedalīties arī citas NATO dalībvalstis. Vienas no pēdējām vērienīgajām mācībām bija Norvēģijas rīkotās "Cold Response", kurās norvēģi kaujas mākslu īpaši sarežģītos apstākļos apguva vairāk nekā desmit citu valstu pārstāvji.

NATO amatpersonas "Delfi" skaidro ka tieši rūpīgi plānoto un starp NATO dalībvalstīm labi koordinēto mācību, nevis stihiski sarīkotu "pārsteiguma" kara spēļu dēļ, viņi ir pārliecināti par alianses kopējām spējām un gatavību aizsargāt dalībvalstis pret jebkuru potenciālu draudu.