Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupēšana un Krievijas iebrukums Doņeckas apgabalā bija patiesi negaidīts pavērsiens ne tikai ukraiņiem, kuri austrumu kaimiņus līdz tam uzskatīja par savu tuvāko brāļu tautu, bet arī Rietumu pasaulei, kas pēc Berlīnes mūra krišanas cerēja uz konstruktīvas sadarbības veidošanu ar Krieviju. Cerība nav atmesta, bet NATO ir jauns izaicinājums - tās dalībvalstu iedzīvotājiem apliecināt, ka viņi ir drošībā, bet potenciālajiem agresoriem demonstrēt, ka jebkāds uzbrukums tiks sakauts. Portāls "Delfi" devās izzināt, kā tas izdodas.
Atslābums 20 gadu garumā
Kopš 90. gadiem pasaulē spēcīgākā militārā alianse meklējusi dažādas sadarbības formas ar Krieviju, lai bijušajai lielvarai un kodolvalstij piedāvātu priviliģēta partnera lomu. Jau 1997. gadā tika izveidota NATO-Krievijas Apvienotā pastāvīgā padome, bet 2002. gadā abas puses dibināja NATO-Krievijas padomi, kas ilgus gadus bija unikāls savstarpējās uzticēšanās veicināšanas modelis, kurā Krievija aktīvi sadarbojās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
