Komisija spraigās diskusijās, kurās piedalījās tieslietu ministrs Kūns Gēnss un iekšlietu ministrs Jans Jambons, akceptēja trīs valdības priekšlikumus terorisma apkarošanas jomā. Par tiem vēl jābalso parlamenta apakšpalātas Pārstāvju palātas plenārsēdē pēc Lieldienu brīvdienām.
Viens priekšlikums paredz iespēju veikt kratīšanas jebkurā diennakts laikā. Pastāvošais likums ļauj tās veikt tikai no pulksten pieciem rītā līdz pulksten 21, izņemot dažus īpašus gadījumus, kas saistīti ar aizturēšanu notikuma vietā un ar izmeklēšanu narkotiku tirdzniecības lietās. Priekšlikums paredz ievērojami paplašināt nakts kratīšanu motivāciju, tajā ietverot aizdomas par terorismu, bandītismu un dalību noziedzīgos grupējumos.
Komisijas deputāti pieņēma arī priekšlikumu par "īpašo izmeklēšanas metožu paplašināšanu", īpaši telefonsarunu noklausīšanos, cīņā pret ieroču nelikumīgu apriti.
Тrešais priekšlikums paredz izveidot kopīgu datu banku dažādiem dienestiem, kuri cīnās pret terorismu, pirmām kārtām policijai, izlūkdienestam un Draudu analīzes koordinācijas institūcijai.
Viens no šī lēmuma mērķiem ir izveidot divas datubāzes, kurās būtu ziņas par kaujiniekiem, kuri karo vai ir karojuši ārvalstīs, un par "terorisma vektoriem" – tādām netoleranci un ekstrēmismu propagandējošām organizācijām kā "Sharia4Belgium ("Šariāts Beļģijai"). Telekanāls RTBF ziņoja, ka līdzīgs instruments jau pastāv, bet tas nav pietiekoši attīstīts un strukturēts.
Saistībā ar trešo priekšlikumu gan ir jānodrošina personas datu un privātās dzīves aizsardzība.
Tiek uzskatīts, ka šo bāzu datus varēs uzglabāt 30 gadus, bet tos pārbaudīs ik pa trim gadiem, lai noskaidrotu, vai ir noderīgi glabāt tālāk šo informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
