Delfi foto misc. - 47691
Foto: Sputnik/Scanpix

Pretterorisma centieni un migrācijas krīze negatīvi ietekmēs Lietuvu, jo samazinās starptautiskās sabiedrības uzmanību, kas tiek pievērsta drošības situācijai Austrumeiropā un veicinās Rietumu sadarbību ar Krieviju, paziņojušas Lietuvas izlūkošanas institūcijas.

"Pieaugot terorisma draudiem, Rietumvalstu uzmanība pret Krievijas agresīvo politiku mazināsies, un migrācijas krīze turpinās šķelt Eiropas Savienības (ES) vienotību," teikts Lietuvas valsts drošības apdraudējuma novērtējumā, kuru sagatavojis Valsts drošības departaments un Aizsardzības ministrijas 2. Izmeklēšanas departaments.

Trešdien publicētajā dokumentā teikts, ka pretterorisma centieni un migrācijas krīze šogad ir ES, NATO un daudzu valstu darba kārtības prioritāte, kas "negatīvi ietekmēs Lietuvu, jo samazinās uzmanību, kas pievērsta drošības situācijai Austrumeiropā, un pastiprinās gatavību sadarboties ar Krieviju".

"Krievija mēģina pārliecināt Rietumus, ka patiesa sadarbība centienos novērst terorismu un citas starptautiskās drošības problēmas, ir iespējama tikai tad, ja NATO atsakās no savām aizsardzības saistībām un jaudu palielināšanas Austrumeiropā," sacīts Lietuvas izlūkošanas institūciju sagatavotajā dokumentā.

To novērtējumā teikts, ka Krievijas ārpolitikas agresivitāte pērn palielinājās, bet ekonomiskās grūtības neatstāja būtisku ietekmi uz Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darbu.

No otras puses 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās Krievijas militārā spēka izrādīšana Baltijas jūras reģionā, kas varētu būt saistāms ar finansiālām problēmām, iesaisti operācijās Sīrijā un Ukrainā vai arī ir "šķietama konstruktīva gara izrādīšana", lai novērstu uzmanību no Sīrijas.

Lietuvas izlūkošanas institūciju analīze par Krievijas militāro sagatavotību liecina, ka Krievija ir gatava ļoti ātri pārvietot savas militārās spējas un kara gadījumā izolēt kādu konkrētu reģionu.

"Krievija cenšas panākt, ka tās militārās atbildes laiks ir krietni īsāks nekā NATO. Jau tagad tā spētu 24-48 stundu laikā izveidot un pārvietot jaudas, un jaudas būtu pietiekamas, lai izvērstu kaujas darbību pret Baltijas valstīm," lasāms Lietuvas drošības novērtējumā.

Lietuvas amatpersonas secinājušas, ka šogad pieaugs teroristu uzbrukumu iespējamība Rietumeiropā, bet Lietuvā tā saglabāsies zema. Pērn izlūkošanas institūcijas Lietuvā nekonstatēja nevienu teroristisku vai ekstrēmistisku grupējumu, kā arī nav pieejami dati par Lietuvas pilsoņu iesaisti konfliktos Sīrijā un Irākā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!