Smagajās kaujās, kas naktī uz sestdienu izcēlās Kalnu Karabahas reģionā, par kura piederību jau kopš PSRS sabrukuma strīdas Armēnija un Azerbaidžāna, abas puses cietušas smagus zaudējumus. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) paudusi bažas par konflikta attīstību, vēsta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).
Armēnijas puse apsūdzējusi Azerbaidžānas spēkus liela uzbrukuma sākšanā, kurā iesaistīti tanki, smagā artilērija un kaujas helikopteri.
Tikmēr Azerbaidžāna skaidro, ka tās pozīcijas vispirms intensīvi apšaudītas ar mīnmetējiem, granātmetējiem un artilēriju, tāpēc armijai bijis jāpieņem steidzami atbildes mēri. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi, ka tās pusē ir krituši 12 karavīri, notriekts Mi-24 helikopters un mīnas sprādzienā iznīcināts tanks.
Baku arī apgalvo, ka ir ieņēmusi stratēģiskas virsotnes un ciemus Kalnu Karabahā. Kauju laikā esot iznīcināti seši pretinieka tanki un vairāk nekā 100 karavīri nogalināti un ievainoti. To gan noraida Armēnija.
"Mūsu pusē ir krituši 18 karavīri un vēl 35 ievainoti," sestdien paziņoja Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans. Viņš neprecizēja, vai tie ir Erevānas atbalstīto Kalnu Karabahas separātistu spēku zaudējumi, vai Armēnijas armijas karavīri.
Tāpat tiek ziņots, ka apšaudēs Kalnu Karabahā gājuši bojā divi civiliedzīvotāji, tostarp 12 gadus vecs zēns. Sestdien vakarā sadursmes esot rimušās.
Pārtraukt vardarbību sestdien aicināja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievija pārdod ieročus gan Erevānai, gan Baku. Taču ciešāka militāra sadarbība Maskavai ir ar Armēniju. Krievijai šai valstī ir savas militārās bāzes.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
