Sadursmes Kalnu Karabahā turpinās arī svētdien  (8)

"Armēnijas bruņotie spēki naktī 130 reizes pārkāpa pamieru. Viņi šāva ar mīnmetējiem, granātmetējiem un lielkalibra ložmetējiem," pavēstīja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija.

"Apšaudes notika gan no Armēnijas teritorijas, gan no armēņu okupētās Karabahas," norādīja ministrija, piebilstot, ka "Azerbaidžānas armija atklāja atbildes uguni".

Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Arcruns Hovhannisjans atklāja aģentūrai AFP, ka "kaujas svētdien turpinājās dienvidu virzienā no [Kalnu Karabahas] frontes".

"Azerbaidžāņi cenšas uzbrukt, bet tiek atsisti atpakaļ," viņš piebilda.

Savukārt starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Azerbaidžāna svētdienas rītā atsāka apšaudīt tās pozīcijas ar raķešu sistēmām un tankiem.

Jau vēstīts, ka sestdien kaujās Kalnu Karabahā Armēnijas pusē bojā gāja 18 karavīri, bet Azerbaidžānas pusē - 12 karavīri. Bojā esot gājuši arī divi mierīgie iedzīvotāji.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.