Azerbaidžāna svētdien pēc kaujām ar Armēnijas spēkiem Kalnu Karabahā izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu.
"Izrādot labo gribu, Azerbaidžāna ir nolēmusi vienpusēji pārtraukt karadarbību," paziņoja Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija, brīdinot, ka valsts "atbrīvos visas [armēņu] okupētās teritorijas", ja Armēnijas spēki "nepārtrauks provokācijas".
Baku arī solīja "nostiprināt" vairākas stratēģiskās pozīcijas, kuras tās spēki Kalnu Karabahā esot ieņēmuši.
Savukārt starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrijas pārstāvis norādīja aģentūrai AFP, ka karadarbība frontes līnijā nav pārtraukta.
Jau vēstīts, ka abas puses pirms tam ziņoja, ka sadursmes Kalnu Karabahā turpinās arī svētdien pēc tam, kad sestdien kaujās Armēnijas pusē krita18 karavīri, bet Azerbaidžānas pusē - 12 karavīri. Bojā esot gājuši arī divi mierīgie iedzīvotāji.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
