Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs ir piedāvājis savu vidutāja lomu Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanā starp Armēniju un Azerbaidžānu, otrdien vēstīja Irānas ziņu aģentūra "Tasnim".
Zarifs izteica šādu priekšlikumu telefona sarunā ar Armēnijas ārlietu ministru Eduardu Nalbandjanu. Viņš sacīja, ka Irāna ir gatava spēlēt lomu krīzes noregulēšanā, ja to gribēs abas konflikta puses.
Irānas ārlietu ministrs aicināja izbeigt vardarbību un atjaunot mieru reģionā. Zarifs otrdien tiksies ar Azerbaidžānas ārlietu ministru Elmaru Mamedjarovu.
Jau ziņots, ka karadarbībā starp Azerbaidžānas armiju un starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas armēņu spēkiem kopš sestdienas ir krituši vairāki desmiti karavīru abās pusēs un ir gājuši bojā arī daži civiliedzīvotāji.
Armēnijas Aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka Kalnu Karabahas spēki atsevišķos frontes līnijas sektoros ir ievērojami pavirzījušies uz priekšu un ieņēmuši jaunas pozīcijas. Šīs ziņas ir noliegusi Azerbaidžāna, uzsverot, ka tās armija kontrolē vairākas stratēģiski svarīgas augstienes, kuras tā ieņēma sestdien.
Azerbaidžāna svētdien izsludināja vienpusēju uguns pārtraukšanu, taču solīja "nostiprināt" Kalnu Karabahā ieņemtās stratēģiskās pozīcijas.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
