10 pārsteidzošākie pēdējo gadu Otrā pasaules kara laika atklājumi  (33)

Kara vēstures nianses aizplīvurojis ne viens vien mīts un leģenda, un šādi atradumi vēsturniekiem palīdz tās šķetināt.

Piedāvājam iepazīties ar 10 ievērojamākajiem pēdējo gadu laikā uzietajiem noslēpumiem, kuri zemē, okeānu dzīlēs un parastos pagrabos atradušies gadu desmitiem:

Nedaudz vairāk nekā pirms gada - 2015. gada martā - Sibujanas jūras dibenā netālu no Filipīnu krastiem pētnieku komanda "Microsoft" līdzdibinātāja Pola Alena vadībā uzgāja japāņu karakuģa "HIJMS Musashi" atrašanās vietu.

"HIJMS Musashi" ir viens no visu laiku lielākajiem karakuģiem, taču kopš tā nogremdēšanas skaidra milzeņa atrašanās vieta nevienam nebija zināma. Lielo kuģi pēc tā atrašanās jūras dzīlēs vairāk nekā 70 gadus pētniekiem izdevās sazīmēt uz klāja novietotā 89. kalibra lielgabala bruņutorņa dēļ.

Tas bija Japānas Impērijas Jūras spēku "Yamato" klases otrais kuģis. Kopumā tika uzbūvēti trīs, bet pēdējais tika pārveidots par lidmašīnu bāzeskuģi. Tie bija lielākie un spēcīgākie karakuģi, kādi līdz tam bija saražoti. Piemēram "HIJMS Musashi" bija 263 metrus garš.

Varenais milzenis tika nogremdēts Leites līcī jūras kaujas laikā ar ASV un Austrālijas jūras spēkiem 1944. gada beigās.

2012. gadā poļu naftas kompānijas strādnieki Ēgiptes tuksnesī uzgāja bojātu lidmašīnu, kā arī izpletni, uz kura bija palikušas norādes, ka tas ražots 1939. gadā. Par atklājumu viņi paziņoja vietējām varas iestādēm, ziņoja "Daily Mail".

Drīz vien vēsturnieki sazīmēja, ka atrasto amerikāņu ražojuma kaujas lidmašīnu "Curtiss P-40 Kittyhawk" vadījis Lielbritānijas Karalisko spēku lidotājs seržants Deniss Kopings. Viņš 1942. gadā pēc misijas neatgriezās bāzē, un tika uzskatīts, ka viņa lidmašīnu notriekuši vācu "Luftwaffe" pie Ēģiptes un Lībijas robežas.

Jaunais atklājums nozīmē, ka Kopingam izdevās izdzīvot uzbrukumā, taču viņš iekļuva spēcīgā smilšu vētrā, un pēc ilgstoša lidojuma pār šķietami nebeidzamu tuksnesi viņš avarēja.

Vēlāk, arī 2012. gadā, apmēram piecus kilometrus no lidmašīnas nokrišanas vietas tika uzietas arī cilvēka mirstīgās atliekas. Uz akmeņiem atradās 12 izbalējuši cilvēka kauli. Šis atklājums apliecināja, ka pilots nav kritis "Luftwaffe" gūstā, bet miris no slāpēm, karstuma un, iespējams, kritiena laikā gūtiem ievainojumiem pēc tam, kad veltīgi centies meklēt glābiņu.

Pērnā gada aprīlī pie ASV Kalifornijas štata Faralonu salu krastiem Klusajā okeānā no jauna tika atrasts amerikāņu Otrā pasaules kara laika lidmašīnu bāzeskuģis "USS Independence CVL-22".

Šī 1951. gadā apzināti nogremdētā kara liecinieka atrašanās vietu zinātnieki uzgāja ar hidrolokatoru, jo bija zināmas tikai aptuvenas tā nogrimšanas koordinātas. Vienlaikus ar paziņojumu par precīzu karakuģa atdusas vietu ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija atklāja, ka kuģis okeāna dzīlēs ir "apbrīnojami neskarts".

"64 gadus pēc atrašanās jūras dibenā "Independence" izskatās tā, kā būtu gatava palaist savas lidmašīnas. Šis kuģis karoja ilgu un smagu karu Klusajā okeānā un pēc kara tika izmantots divos atombumbu izmēģinājumos, kuri paplosīja arī kuģa korpusu," toreiz paziņojumā atklāja Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas grupas vadītājs (attēls augšā uzņemts pēc izmēģinājumiem).

Administrācija kopā ar uzņēmumu "Boeing" veica rūpīgu izpēti plašā zonā aptuveni 50 kilometrus no Kalifornijas krastiem iepretim Sanfrancisko, kas tika uzskatīta par kuģa atrašanās vietu. "USS Independence" patiešām tur atradās aptuveni 800 metru dziļumā.

Pirms trim gadiem pie Havaju salu otras lielākās - Oahu salas - tika uzieta milzīgā japāņu "I-400" klases zemūdene.

Šīs zemūdenes bija lielākās Otrā pasaules kara laikā. Tām speciālā nodalījumā varēja novietot līdz pat trim "Aichi M6A1 Seiran" lidmašīnām-amfībijām. Tādējādi tās bija viens no spēcīgākajiem jūras spēku ieročiem kara laikā, kas neļāva pretiniekam noteikt, no kurienes gaidāms gaisa uzbrukums.

Šīs klases zemūdenes pirmo reizi tika palaistas ūdenī vien 1944. gada 30. decembra izskaņā, un plānoto 18 vietā Japāna paspēja saražot tikai trīs.

1945. gada aprīlī tās tika sagatavotas uzbrukumam Panamas šaurumam. Bija plānots, ka ar to palīdzību tiks sagrauta Panamas slūžu sistēma, taču pēc Okinavas krišanas amerikāņiem, plāni mainījās un zemūdenes tika nosūtītas iznīcināt Uliti atolā nobāzētos ASV bāzeskuģus. Arī šī misija netika pabeigta, jo Japāna 15. augustā izsludināja padošanos.

ASV karavīri, kuriem zemūdenes apkalpe padevās, bija pārsteigti par tās izmēriem. "I-400" tika aizvesta uz Havaju salām padziļinātai izpētei. Pēc tam tā tik nodota ASV zemūdenes "USS Trumpetfish" apkalpei, lai japāņu zemūdeni nogremdētu netālu no Havaju salām. Tas notika 1946. gada 4. jūnijā vietā, kuras precīzas koordinātas tika atklātas vien gandrīz 70 gadus vēlāk.

Anglijas Sarejas grāfistē 2012. gadā, renovējot kādu māju, tās skurstenī tika uzietas baloža-ziņotāja mirstīgās atliekas.

Balodis, visticamāk, skurstenī ielīdis Otrā pasaules kara gados. Pie viņa kājas joprojām bija piestiprināts trauciņš, kurā glabājās kodēta ziņa. Atklājuma brīdī tika izteiktas cerības, ka ziņas atšifrēšana varētu sniegt kādu līdz šim nezināmu informāciju par kara detaļām. Diemžēl tās saturs tā arī joprojām nav atšifrēts.

Zināms, ka Otrā pasaules kara laikā Lielbritānija izmantoja līdz pat 250 000 pieradinātu baložu. 32 no viņiem pat saņēmuši augstāko apbalvojumu, kuru dzīvnieki varēja saņemt par dienestu karā - Marijas Dikinas medaļu.

Nelielajā Sanktgeorgenas pilsētiņā pie Gūzenas upes netālu no Lincas izsenis konstatēts augsts radiācijas līmenis, kas bijis par pamatu baumām par tās tuvumā apslēptu nacistu atomieroču izmēģinājumu bunkuru.

2014. gada decembrī pilsētas tuvumā, noceļot lielus granīta blokus no ieejas vārtiem, patiešām tika uziets 300 000 kvadrātmetru plašs pazemes bunkuru komplekss. Vēsturnieki noteica, ka tas, visticamāk, izmantots ieroču, tostarp atomieroču un ķīmisko ieroču, izmēģinājumiem un glabāšanai.

Tiek uzskatīts, ka tas bijis SS ģenerāļa Hansa Kamlera pakļautībā, jo atradies rūpnīcas "B8 Bergkristall" tuvumā. Tajā cita starpā tika radīta pirmā reaktīvā kaujas lidmašīna.

Pirmās ziņas par šāda kompleksa eksistenci nāca pēc kāda austriešu fiziķa dienasgrāmatas atrašanas. Tajā bija atklāts, ka pazemes labirintu kompleksa ārkārtīgi slikto apstākļu dēļ tajā miruši līdz pat 320 000 ieslodzīto. Viņi darbam šeit atlasīti savu fizikas, ķīmijas un citu eksakto zināšanu dēļ.

Šobrīd vēl turpinās pazemes kompleksa izpētes darbi.

Britu dēkaiņu un zinātnieku komanda 2011. gada novembrī uzsāka Otrā pasaules kara laikā pazudušā Britu Impērijas kuģa "SS City of Cairo" meklējumus. Uzdevums bija sarežģīts, jo potenciālā kuģa atrašanās bija noteikta Atlantijas okeānā aptuveni 1000 kilometrus no tuvākās sauszemes, vismaz piecu kilometru dziļumā, turklāt vietā, kurā ir izteikti mainīgs straumes un laikapstākļi.

Neskatoties uz problēmām kuģi izdevās atrast salīdzinoši īsā laikā un uz tā esošo bagātību izcelšana, kuru vērtība tiek lēsta aptuveni 42,5 miljonu eiro apmērā, tika noslēgta jau 2013. gada septembrī, taču Lielbritānijas Transporta ministrija neļāva atklājumu izziņot publiski līdz pat 2014. gada decembrim.

Kapteiņa Viljama Rodžersona vadītais "SS City of Cairo" 1942. gada otrajā pusē bez eskorta devās garajā ceļā no Bombejas Indijā uz Lielbritāniju, pa ceļam pieturot Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā un Resifi ostā Brazīlijā. Uz kuģa atradās 296 cilvēki, no kuriem 136 bija pasažieri. Tāpat tas veda vērtīgu kravu, tostarp 100 tonnas Lielbritānijas Valsts kasei piederošas sudrabu monētas.

Kuģi Atlantijas okeānā 1942. gada 6. novembra pievakarē pamanīja nacistu zemūdene "U-68". Plkst. 20.30 tā izšāvusi pirmo torpēdu, pēc kuras trāpījuma komanda sagatavojās kuģa evakuācijai, taču 10 minūtes vēlāk "SS City of Cairo" sasniedza otra torpēda. Kuģis nogrima dažu minūšu laikā.

No lielā uz klāja bijušo skaita tikai seši cilvēki noslīka līdz ar kuģi, 90 mira glābšanas laivās, nesagaidot izglābšanu, bet septiņi mira īsi pēc izglābšanas.

Pagājušā gada jūnijā Vācijas ziemeļos turīgā Haikendorfas pilsētiņas rajonā netālu no Ķīles kāda pensionāra villas pagrabstāvā tika uziets tanks, zenītartilērija un torpēda, ziņoja portāls "Newser". 78 gadus vecā kunga kaimiņi bijuši patiesi pārsteigti par Vācijas armijas karavīru ierašanos, lai aizvestu atrastos ieročus.

Gandrīz 50 tonnas smagajam 1943. gadā ražotajam "Panther" tankam trūkušas kāpurķēdes, tāpēc tā aizvešana par spīti citas bruņutehnikas iesaistei karavīriem prasījusi teju deviņas stundas. Otrā pasaules kara laika pretgaisa aizsardzības lielgabals savukārt bijis aprīkots ar riteņiem, un tā pārvešana problēmas nav sagādājusi.

Izmeklētāji informāciju par šādas bruņutehnikas glabāšanu zem dzīvojamās ēkas saņēma no kolēģiem Berlīnē, kuri pirms kāda laika šajā pašā īpašumā veica reidu zagtu nacistu mākslas darbu atrašanai. Vācijā ir aizliegts kolekcionēt kara ieročus un virkni citu nacistu piemiņlietu.

Kamēr vienus pilsētiņas iedzīvotājus pārsteigusi lielās bruņutehnikas atrašana, citi par to zinājuši jau gadiem. Arī Haikendorfas mērs Aleksanders Orts raidsabiedrībi BBC atklāja, ka jau sen zinājis par pensionāra īpašumā esošo tanku. "Viņš ar to braukalējās apkārt 1978. gada sniega katastrofas laikā... Domāju, ka viņš ir tikai ekscentrisks vecs vīrs, bet izskatās, ka tas ir kas vairāk," viņš paskaidroja.

2014. gada oktobrī Dielenas aviobāzes muzeja darbinieki pie Arnemas pilsētas Nīderlandē uzgāja Trešā reiha lidmašīnas "Messerschmitt 262" atliekas.

Muzeja darbinieki lēš, ka tā notriekta 1944. gada 12. septembrī pie Eldenas ciema. Visticamāk, to nejauši paveikuši paši nacisti ar pretgaisa aizsardzības lielgabalu.

Lidmašīnas atliekas pārvestas uz Dielenu, kur vēlāk iestumta bumbu bedrē un aprakta. Šī ir pirmā zināmā Nīderlandē notriektā "Messerschmitt 262" lidmašīna.

Vāciešiem Otrajā pasaules kara laikā tapa tikai viens lidmašīnu bāzeskuģis "Graf Zeppelin". Tas ūdenī tika nolaists jau 1938 gadā, bet 1941. gada maijā, kad kuģis jau bija pabeigts par 85 %, Hilers tika informēts, ka pēc gada tas būs pabeigts. Realitātē 1943. gadā, kad tas bija pabeigts par 95 %, fīrera intereses trūkuma dēļ projekts tika pilnībā atcelts.

1945. gada 25. aprīlī, kara priekšvakarā vācieši nepabeigto bāzeskuģi nogremdēja seklajos Ščecinas ūdeņos, lai to neiegūtu Padomju Savienība.

Tomēr jau nākamā gada martā PSRS kuģi atkal pacēla virs ūdens un aizveda uz Sanktpēterburgu restaurācijai. Varenā kuģa atjaunošana tā arī nesākās un pēc kāda laika kuģis tika pārvests atpakaļ uz Poliju.

1947. gadā tas visbeidzot kļuva par padomju lidmašīnu un karakuģu mācību mērķi. "Graf Zeppelin" esot izturējis 24 bumbas un uzlidojumus, taču to piebeigušas divas torpēdas. Ilgus gadus precīza kuģa nogrimšanas vieta nebija zināma, bet 2006. gadā tā vraku Baltijas jūrā netālu no Lēbas aptuveni 80 metru dziļumā uzgāja poļu naftas kompānija "Petrobaltic".