Uz ielām redzami aģitācijas plakāti, tostarp tajos redzams, kā "pret" nometnes līderis, galēji labējais politiķis Gērts Vilders (redzams video) skūpstās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. "Jā" pozīcijas pārstāvji brīdina, ka, balsojot pret, Nīderlande izdarītu milzu pakalpojumu Maskavai, kura cenšas aizkavēt Ukrainas tālāko integrāciju Eiropas Savienībā.
Arī "Euobserver.com" un lielākā daļa starptautiskās politikas ekspertu atgādina, ka balsojums lielā mērā ir nevis konkrēti par līguma parakstīšanu ar Ukrainu, bet drīzāk platforma, lai galēji labēji un eiroskeptiski spēki protestētu pret vienoto Eiropas ideju.
Arī Kremļa atbalstītie informācijas kanāli "Sputnik" un RT trešdien plaši pievērsušies referenduma aprakstīšanai, norādīt, ka cilvēki tajā, visticamāk, balsos pret līguma parakstīšanu un ka balsojums ir Nīderlandes pilsoņu protests pret demokrātijas trūkumu Eiropas Savienībā.
Tāpat izplatītas runas, ka asociācijas līgums paredzēts, lai slepeni atvētu durvis jaunam Austrumeiropas migrantu vilnim, kas nu apdraudēšot darba tirgu Nīderlandē.
Līdz pulksten 15.00 pēc Latvijas laika lielākoties vēlēšanu iecirkņos bija nobalsojuši no septiņiem līdz 15 procentiem balsstiesīgo, bet, lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz 30% no 12,5 miljoniem balsstiesīgo. Šī brīža aptaujas liecina, ka vēlētāju aktivitāte varētu būt nedaudz zemāka par nepieciešamajiem 30%. Vēlēšanu iecirkņi gan paliks atvērti līdz vēlam trešdienas vakaram.
Referendumam pēc Nīderlandes likumdošanu ir konsultatīva loma, tādēļ tas nebūs obligāti saistošs valsts premjera Marka Rites vadītajam ministru kabinetam. Arī Nīderlandes parlaments jau pērn līgumu ir ratificējis. Ja referendumā uzvarētu “pret” nometne, parlamenta vienīgais pienākums būtu rīkot atkārtotu debašu sesiju par līguma parakstīšanu, bet par to otrreiz jābalso nebūtu. Kā vēsta britu mediji, referendums ir vērtējams kā ģenerālmēģinājums jūnijā gaidāmajam Lielbritānijas balsojumam par izstāšanos no ES.
Pēdējo reizi Nīderlandē konsultatīvais referendums noritēja 2005. gadā, kad valsts iedzīvotāji tāpat kā Francijā noraidīja ideju par vienotu Eiropas konstitūciju.
Portāls "Delfi" atgādina, ka asociācijas līgumi tiek slēgti starp ES un tā sauktajām trešajām valstīm, kas nav nedz ES dalībvalstis, nedz ES kandidātvalstis. Tie rada vieglākus apstākļus un tiesisku pamatojumu ES, lai varētu ar šo "trešo valsti" sadarboties attīstības, politikas, tirdzniecības, sociālo lietu, kultūras un drošības jomas jautājumos.
Šie līgumi dod tiesisko bāzi ciešākai sadarbībai starp ES un valsti, kas nākotnē varētu kļūt par ES dalībvalsti.
Vēstīts, ka Latvijas parlaments bija viens no pirmajiem, kas Eiropas Savienībā 2014. gada vasarā atbalstīja likumprojektu par asociācijas līguma noslēgšanu ar Ukrainu.
ES un Ukraina sākotnējo asociācijas līgumu parakstīja 2014. gada 27.jūnijā, lai gan bija paredzēts, ka līgumu nodoma versiju parakstīs jau 2013. gada beigās Viļņas Austrumu partnerības samita laikā. Tolaik, kā portāls "Delfi" ziņoja no Viļņas, valsts prezidents Viktors Janukovičs izlēma līgumu neparakstīt. Neilgi pēc tam Kijevā sākās sacelšanās pret prokrieviski noskaņoto valsts varu, kas aizsāka asiņainās cīņas Austrumukrainā un Krimas okupāciju.
Kijevas protestētāji uzskatīja, ka atteikšanās parakstīt līgumu nozīmē valsts virzību Krievijas, nevis ES virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
