Armēnijas prezidents: Starptautiskajai sabiedrībai jāatzīst Kalnu Karabahas pašnoteikšanās tiesības  (3)

"Viņi vēlas paši noteikt savu likteni un savu nākotni," pēc Berlīnē notikušās tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli norādīja Armēnijas prezidents.

"Viņi no starptautiskās sabiedrības sagaida tikai vienu lietu, proti, šo tiesību atzīšanu," viņš piebilda.

Sargsjans apsūdzēja Azerbaidžānu par "vienpusēju" pamiera pārkāpšanu un reģiona pārvēršanu par "drošības draudu". Viņš arī kritizēja Krieviju par tās lomu.

"Protams, mums tas ir sāpīgi, ka Krievija un citas valstis (..) pārdod ieročus Azerbaidžānai," viņš sacīja.

Krievija ir tirgojusi bruņojumu abām pusēm, lai arī Maskavas attiecības ar Erevānu ir daudz tuvākas.

"Tomēr mūsu ietekme šajā procesā ir ierobežota," piebilda prezidents.

Merkele aicināja abas puses "darīt visu, kas to spēkos, lai apturētu asinsizliešanu un dzīvību zaudēšanu".

Viņa arī atklāja, ka jūnijā uzņems Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu.

Jau vēstīts, ka Azerbaidžāna un starptautiski neatzītā Kalnu Karabahas armēņu republika otrdien vienojās par uguns pārtraukšanu.

Sadursmēs Kalnu Karabahā dzīvību kopš sestdienas zaudējuši vismaz 75 cilvēki.

Azerbaidžāna apgalvo, ka tai izdevies ieņemt vairākus stratēģiski svarīgus apvidus līdz šim armēņu kontrolētajās Kalnu Karabahas teritorijās.

Ja šī informācija apstiprināsies, tās būs pirmās izmaiņas frontes līnijā kopš 1994. gadā noslēgtā pamiera.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.

Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai izmantot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.