Referendumā, kas pēc Nīderlandes likumdošanas pilda konsultatīvu lomu un nav obligāti saistošs valdībai, 61,1% balsojis pret līguma parakstīšanu. Ka vēsta valsts sabiedriskā televīzija NOS, pie urnām devušies 32,2% no 12,5 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju, tādēļ pārsniegts 30% slieksnis, kas bija nepieciešams, lai referendumu uzskatītu par notikušu.
"Politico" atgādina, ka Nīderlandes balsojums vērtējams kā ģenerālmēģinājums jūnijā gaidāmajam Lielbritānijas referendumam par izstāšanos no ES. Jau neilgi pēc rezultātu paziņošanas Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farāžs apsveicis aizjūras kaimiņus par drosmīgo lēmumu balsojumā Eiropas Savienībai pateikt "nē".
Viņš arī tviterī norādījis, ka Nīderlandes "pret" nometnes līderi solījuši izvērst aģitācijas kampaņu Lielbritānijā, lai tā balsotu par izstāšanos no ES.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko aģentūrai "Unian" paudis pārliecību, ka balsojuma rezultāti paliks tikai ar konsultatīvu nozīmi un neietekmēs Ukrainas tālāko integrāciju ES.
Viņš arī uzsvēris, ka organizētāju mērķis nemaz nav bijis vērsties pret Ukrainu, bet gan Eiropas vērtībām. "Šis ir uzbrukums Eiropas vienotībai. Šis ir uzbrukums Eiropas vērtībām," sacījis Porošenko.
Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) tviterī raksta, ka Nīderlandes referenduma rezultātiem nevajadzētu ietekmēt Ukrainai sniegto atbalstu un balsojuma rezultāti parāda būtiskus izaicinājumus Eiropas Savienībai.
Ziņots, ka Kremļa atbalstītie informācijas kanāli "Sputnik" un RT trešdien un ceturtdien plaši pievērsušies referenduma aprakstīšanai, norādot, ka cilvēki tajā, visticamāk, balsos pret līguma parakstīšanu un ka balsojums ir Nīderlandes pilsoņu protests pret demokrātijas trūkumu Eiropas Savienībā.
Tāpat izplatītas runas, ka asociācijas līgums paredzēts, lai slepeni atvētu durvis jaunam Austrumeiropas migrantu vilnim, kas nu apdraudēšot darba tirgu Nīderlandē.
Portāls "Delfi" atgādina, ka asociācijas līgumi tiek slēgti starp ES un tā sauktajām trešajām valstīm, kas nav nedz ES dalībvalstis, nedz ES kandidātvalstis. Tie rada vieglākus apstākļus un tiesisku pamatojumu ES, lai varētu ar šo "trešo valsti" sadarboties attīstības, politikas, tirdzniecības, sociālo lietu, kultūras un drošības jomas jautājumos.
Šie līgumi dod tiesisko bāzi ciešākai sadarbībai starp ES un valsti, kas nākotnē varētu kļūt par ES dalībvalsti.
Vēstīts, ka Latvijas parlaments bija viens no pirmajiem, kas Eiropas Savienībā 2014. gada vasarā atbalstīja likumprojektu par asociācijas līguma noslēgšanu ar Ukrainu.
ES un Ukraina sākotnējo asociācijas līgumu parakstīja 2014. gada 27.jūnijā, lai gan bija paredzēts, ka līgumu nodoma versiju parakstīs jau 2013. gada beigās Viļņas Austrumu partnerības samita laikā. Tolaik, kā portāls "Delfi" ziņoja no Viļņas, valsts prezidents Viktors Janukovičs izlēma līgumu neparakstīt. Neilgi pēc tam Kijevā sākās sacelšanās pret prokrieviski noskaņoto valsts varu, kas aizsāka asiņainās cīņas Austrumukrainā un Krimas okupāciju.
Kijevas protestētāji uzskatīja, ka atteikšanās parakstīt līgumu nozīmē valsts virzību Krievijas, nevis ES virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
