"2015.gada decembrī [patvēruma pieprasītāji] bija 120 tūkstoši cilvēku, [šī gada] janvārī – 90 000, februārī – 60 000, un martā – 20 000," sacīja de Mezjērs.
Masveidīgais pieplūdums apsīka, kad vairākas valstis Balkānu migrācijas maršrutā februārī slēdza migrantiem savas robežas.
Vācija pērn bija galvenais ceļamērķis Eiropā migrantiem un bēgļiem, kas no Grieķijas caur Balkānu valstīm mēģināja nokļūt Eiropas ziemeļu valstīs, kuras viņiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
2015. gada pēdējā ceturksnī Vācijā jaunu patvēruma pieprasījumu skaits bija virs 500 000, bet šī gada pirmajā ceturksnī – 170 000, sacīja de Mezjērs, atsaucoties uz valdības sākotnējās reģistrācijas sistēmas EASY datiem.
Viņš atzina, ka, "neraugoties uz pozitīvo attīstību, ir pāragri sniegt prognozi visam gadam". "Mēs nezinām ... vai radīsies alternatīvi [migrācijas] maršruti, sevišķi Lībija-Itālija, un kā Itālija reaģētu," brīdināja de Mezjērs.
Saskaņā ar citiem piektdien publicētiem datiem Vācijā šī gada pirmajos trīs mēnešos patvērumu pieprasīja 181 405 cilvēki – par 112,4% vairāk nekā 2015.gada pirmajā ceturksnī, kad to izdarīja 85 394 cilvēki.
De Mezjērs izskaidroja datu atšķirību ar to, ka Vācijā jaunieradušies patvēruma meklētāji ne uzreiz pieprasa patvērumu.
Šī gada pirmajā ceturksnī patvērumu Vācijā pieprasījuši 89 292 sīrieši, bet pērnā gada pirmajā ceturksnī – 15 444 sīrieši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
