Azerbaidžāņu un armēņu sadursmēs divi bojāgājušie  (11)

"Azerbaidžāna aizvadītajā naktī pārkāpa pamieru," apšaudot armēņu pozīcijas Kalnu Karabahā, paziņoja Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija.

Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānu gan militāro, gan civilo mērķu apšaudīšanā pāri robežai.

Azerbaidžāna savukārt paziņoja, ka atbildējusi ar uguni, kad armēņu spēki apšaudījuši tās spēkus Kalnu Karabahā, un norādīja, ka armēņu spēki apšaudījuši arī civilos mērķus Azerbaidžānā.

Sadursmēs Kalnu Karabahā kopš 2. aprīļa dzīvību zaudējuši vismaz 90 cilvēki. Otrdien Azerbaidžāna un starptautiski neatzītā Kalnu Karabahas armēņu republika ar Maskavas starpniecību vienojās par uguns pārtraukšanu.

Pēc abpusējiem apvainojumiem par pamiera pārtraukšanu Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija vēlāk paziņoja, ka abas puses panākušas vienošanos par pamiera režīma atjaunošanu, sākot no plkst.15 pēc Baku laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Vardarbības uzliesmojums pār Kalnu Karabahu raisījis bažas par plašāka konflikta izcelšanos reģionā, iesaistoties Krievijai un Turcijai.

Azerbaidžāna apgalvoja, ka tai izdevies ieņemt vairākus stratēģiski svarīgus apvidus līdz šim armēņu kontrolētajās Kalnu Karabahas teritorijās.

Armēnija to kategoriski noliedza.

Ja šī informācija apstiprinātos, tās būtu pirmās izmaiņas frontes līnijā kopš 1994.gadā noslēgtā pamiera.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.

Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai izmantot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.