Krimas tatāri ir jaunākā paverdzinātā tauta mūsdienu Eiropā un tai varētu draudēt jauns genocīds, Lietuvas Seimā pirmdien notiekošajā konferencē par cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā pirmdien paziņojis pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.
Viņaprāt, pēc Krimas aneksijas tur valdošā ksenofobiskā noskaņojuma dēļ pastāv "vēlreizēja tatāru genocīda rēgs apziņā vai zemapziņā".
"Tādēļ starptautiskajām organizācijām būtu jāsaredz un jāakcentē okupantes Krievijas atbildība par visu Krimas iedzīvotāju, bet īpaši jau par ksenofobiski neieredzēto tatāru drošību," norādījis Landsberģis.
"Draudi Krimas tatāriem kā Kremļa ķīlniekiem izriet no Krievijas fašizācijas," viņš uzsvēris, piebilstot, ka šajā jautājumā gribētu dzirdēt arī Krievijas demokrātu balsi.
"Krimas tatāru tautai nācies pieredzēt īpašu, vairākkārtēju vardarbību. Tā ir jaunākā paverdzinātā tauta mūsdienu Eiropā. Tā ar militāru spēku atšķelta no Ukrainas. (..) Krimas tatāriem tāpat kā Ukrainas pilsoņiem nav jāpakļaujas nevienas ārvalsts noteiktajai kārtībai, bet šobrīd viņi tiek terorizēti, lai pakļautos. Tas pats notika padomju okupētajās Baltijas valstīs. Mēs tikām terorizēti piecdesmit gadus. Ukrainas Republikai ir tiesības un pienākums aizstāvēt savus pilsoņus, bet to darīt tai neļauj nepārvarama vara - situācija okupētajā teritorijā. Iespējama vienīgi tiesiska un diplomātiska aizstāvība," sacījis pazīstamais lietuviešu politiķis
Vienlaikus viņš izteicis bažas, ka Krimas tatāru vidū varētu laist saknes radikālā islāma idejas, turklāt iespējams, ka ne jau bez Krievijas ietekmes.
"Izmantoju izdevību (..) paust lielas bažas un klusu cerību, ka mūsu ļoti cienītajā, savaldīgajā un kulturālajā Krimas tatāru tautā neparādīsies galējā fanātiskā islāma saukļi un ietekmes. Agresors varbūt tieši uz to cer," norādījis Landsberģis.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzsvēris, ka konflikts Ukrainā izraisīts mākslīgi.
"Šis jūsu vēstures posms ir tiešā veidā saistīts ar mūsu pašreizējām aktualitātēm un apdraudējumiem. Tas, ka mēs šos jautājumus ļoti intensīvi izvirzām starptautiskajā arēnā, nozīmē, ka mēs aizstāvam patiesās Eiropas vērtības. Lietuva ļoti konsekventi izvirzīja Krimas tatāru tiesību jautājumu, atrodoties ANO Drošības padomē, un tikpat intensīvi mēs šīs problēmas izvirzīsim, būdami UNESCO izpildpadomē," viņš sacījis.
Konferencē tika parādīta arī ASV senatora Džona Makeina uzruna, kurā viņš iestājās par stingrāku sankciju noteikšanu Krievijai, lielāku tās izolāciju un ieroču piegādi Ukrainai.
"Šie cienījamie cilvēki tiek piespiesti vai nu pieņemt Krievijas pilsonību un paražas, vai arī viņiem nākas dzīvot bez pamattiesībām un nepieciešamākajiem pakalpojumiem," norādījis Makeins. "Šī apspiešana nedrīkst turpināties. Krima ir tatāru sentēvu zeme, un viņiem ir tiesības dzīvot savā tēvzemē brīvi un cienīgi. Pasaule nedrīkst no malas noskatīties, kā rupji tiek pārkāpta kādas valsts suverenitāte un teritoriālā nedalāmība. Tādēļ uzskatu, ka Amerikas Savienotajām Valstīm jāsper papildu soļi pret Krieviju, nosakot stingrākas sankcijas, jāpiegādā Ukrainas cilvēkiem ieroči, lai viņi varētu aizstāvēties, un jāsper soļi tālākai Krievijas izolācijas palielināšanai."
Jau ziņots, ka Lietuvas parlamentā pirmdien notiek Pasaules Krimas tatāru kongresa izpildkomitejas sanāksme un starptautiska konference "Masveidīgie cilvēktiesību pārkāpumi okupētajā Krimā". Pirms pasākuma Lietuvas parlamenta mājaslapa nebija pieejama ārzemēs hakeru uzbrukuma dēļ.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Eiropas Savienības lēmumu par sankcijām pret Krieviju.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas 2014.gada martā veiktās Krimas aneksijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!