Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pirmdien paziņoja, ka, valstij atrodoties smagā ekonomiskajā krīzē, pensionēšanās vecums tiks paaugstināts par trim gadiem.
Saskaņā ar Lukašenko parakstīto dekrētu, sākot ar 2017. gadu, pensionēšanās vecums katru gadu tiks paaugstināts par sešiem mēnešiem, līdz 2022. gadā tas sievietēm sasniegs 58 gadus, bet vīriešiem - 63 gadus.
Šī ir pirmā reize kopš 1932.gada, kad Baltkrievijā tiek mainīts pensionēšanās vecums. Vēl PSRS laikā tika noteikts, ka sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši - 60 gadu vecumā.
Izmaiņu mērķis ir "uzlabot pensiju nodrošināšanu, ņemot vērā izmaiņas sociālajos un demogrāfiskajos apstākļos," teikts paziņojumā, kuru izplatījis prezidenta preses dienests.
Tomēr eksperti izmaiņas kritizē, jo tās neparedz vispārēju pensiju sistēmas reformēšanu.
"Ir skaidrs, ka Lukašenko dekrēts nav jebkāda veida pensiju reforma, bet vienīgi mēģinājums aizlāpīt caurumu budžetā," sarunā ar aģentūru AFP norādīja baltkrievu ekonomists Jaroslavs Romačuks.
Viņš piebilda, ka Minska, apgalvojot, ka reformē pensiju sistēmu, cenšas pārliecināt Starptautisko valūtas fondu (SVF) piešķirt aizdevumu.
Baltkrievija šobrīd piedzīvo nopietnu ekonomisko krīzi, un tās iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn saruka par 3,8%.
Baltkrievijas tautsaimniecība ciešs gan no Ukrainā notiekošās karadarbības sekām, gan no Krievijas ekonomikas grūtībām, ko izsaukušas zemās naftas cenas un Rietumu sankcijas.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard & Poor's" prognozē, ka šogad Baltkrievijas IKP turpinās mazināties un gada laikā saruks vēl par četriem procentiem.
Pēdējo gadu laikā Baltkrievijas ekonomiku lielā mērā uzturēja Maskava, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis saspīlējumu arī Kremļa attiecībās ar Minsku.
Tajā pašā laikā pēc politieslodzīto atbrīvošanas pagājušā gada oktobrī pret Minsku vērstās sankcijas atcēla Eiropas Savienība (ES), un kopš tā laika Baltkrievija ved sarunas ar SVF par trīs miljardus dolāru lielu aizdevumu.