Līdzīgi kā kādreiz ar Komunistisko partiju tīklu un tankiem Maskava realizēja savas intereses virknē satelītvalstu, tagad Kremlim šīs sviras aizstāj Krievijas korupcija, "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL) vietnē raksta Krievijas eksperts Braiens Vitmors.
"Daudzos veidos Krievijas korupcija ir jaunais padomju komunisms. Kremļa "melnā nauda" ir jauni Sarkanie draudi," raksta Vitmors, piebilstot, ka tagadējie ir potenciāli daudz bīstamāki un viltīgāki par kādreizējiem komunisma draudiem.
Austrumos satelītvalstu aliansi ar padomju stila komandekonomikām un autoritāru politisko sistēmu ir aizvietojušas kleptokrātijas ar Krievijas stila draugu kontrolētu kapitālisma ekonomiku un nefunkcionējošu valsts pārvaldi, uzskata Vitmors.
"Padomju Savienības mēģinājumi gāzt Rietumus ar idejas spēku ir piekāpušies Vladimira Putina Krievijas centieniem samaitāt tos ar vieglas naudas kārdinājumu," raksta analītiķis.
Kremlim vairs nav nepieciešams būt tiešam līderim, piemēram, tādā valstu blokā kā Varšavas pakts. Tā vietā Maskava var saasināt jau esošo šķelšanos, gāzt starptautiskās institūcijas un palīdzēt radīt pasauli, kurā zeļ tās korumpētā autoritārisma forma, Vitmors atsaucas uz Pītera Pomeranceva un Maikla Veisa ziņojumu "Kā Kremlis par ieročiem padara informāciju, kultūru un naudu".
Ja Padomju Savienība meklēja iespējas izplatīt komunismu un izveidot Maskavai lojālu valstu bloku, Putina Krievija cenšas izplatīt savu korumpēto biznesa modeli, lai radītu no Kremļa atkarīgu valstu bloku, brīdina Vitmors.
Putina Krievija savu kleptokrātiju cenšas uzspiest ne tikai bijušajām PSRS valstīm un tuvākajiem kaimiņiem, bet arī ārpus šīs zonas.
Maskava kā ēsmu bijušo padomju republiku elites sagūstīšanai (piemēram, Ukrainā, Moldovā un Baltkrievijā) un kontrolēšanai izmanto tumšas enerģētikas uzņēmumu shēmas ar necaurspīdīgām īpašumtiesību struktūrām, piemēram, "RosUkrEnergo", "EuralTransGas" un "Moldovgaz", skaidro analītiķis.
Tālāk uz rietumiem Kremlis ir izveidojis nepastāvīgas čaulas kompānijas, piemēram, enerģētikas uzņēmumu "Vemex" ar necaurspīdīgām īpašumtiesībām, kas galu galā nonāk līdz enerģētikas gigantam "Gazprom". "Vemex" kontrolē 10 – 12 % Čehijas energoresursu tirgus, pasvītro Vitmors.
""Gazprom" ar klusu Kremļa atbalstu ir izveidojis aptuveni 50 starpniekkompānijas, kas ir saistītas ar "Gazprom" un izkaisītas visā Eiropā," autors atsaucas uz enerģētikas analītiķi Romānu Kupčinski. Tādas shēmas nedod nekādu papildu vērtību tirgotajai gāzei, bet dod iespēju milzīgām naudas summām pazust caur fiktīvām kompānijām Kiprā un Lihtenšteinā, Kupčinskis 2008. gadā skaidrojis ASV Senāta Ārlietu komisijā.
Piemēram, Ungārijā šaubīgas kompānijas, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar organizēto noziedzību un "Gazprom", cenšas kontrolēt lielu daļu iekšzemes gāzes tirgus un enerģijas ražošanas nozari, ziņojis Kupčinskis.
Veco drošībnieku tīkls
Tāpat ir liecības, ka Putins ir rekrutējis biedrus no kādreizējā Austrumvācijas izlūkdienesta "Stasi", lai ar viņi palīdzību dibinātu uzņēmumus visā Eiropā, norāda Vitmors.
2007. gadā pētnieciskais žurnālists no Vācijas Hanss Martins Tilaks atklāja, ka "Gazprom Germania" ir sava veida Austrumvācijas izlūkdienestu bijušo darbinieku klubs, atgādina Vitmors.
"Šis ir stāsts par invāziju. Masīvu kampaņu, kas ir plānota pirms laba laika. Ģenerālštābs atrodas tālu austrumos, Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Mērķis ir Vācija un pārējā Rietumeiropa," rakstīja. Tilaks. Viņš arī uzskata, ka fiktīvās kompānijas paredzētas naudas plūsmas slēpšanai.
Taču šajā iebrukumā daudzi no Rietumu elites ir vai nu apzināti, vai neapzināti dalībnieki, pasvītro Vitmors.
"Piekrišana Krievijas korupcijai, kuras nelegālie līdzekļi regulāri tiek atmazgāti caur Rietumiem, strādā Kremļa labā gan iekšēji, gan starptautiskā mērogā," rakstīja Pomerancevs un Veiss. Nauda un tirdzniecība tiek izmantota par ieročiem, bet savstarpējā atkarība kā agresijas mehānisms, viņi secina.
Komunisms, par spīti tā kļūdām, mēģināja apelēt pie universāliem humānisma ideāliem un cerībām, bet praksē bija pret cilvēka dabu, norāda Vitmors.
Tikmēr korupcija uzrunā visuniversālāko un zemiskāko cilvēku instinktu – alkatību, kas jaunos Sarkanos draudus padara potenciāli daudz bīstamākus par vecajiem, brīdina Vitmors.
"Korupcija vairs nav tikai labas pārvaldības jautājums. Tagad tā ir nacionālās drošības problēma, pret kuru atbilstoši arī jāizturas," nobeidz Vitmors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
