Vismaz 7420 Ēģiptes civiliedzīvotāji kopš 2014.gada oktobra stājušies militārās tiesas priekšā, trešdien paziņoja cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Human Rights Watch" (HRW).
2014. gada oktobrī Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi izdeva dekrētu, kas palielināja militārās tiesas jurisdikciju.
Vairums apsūdzēto tika notiesāti masu tiesas procesos, kuros tika pārkāptas viņu fundamentālās tiesības. Tiek ziņots, ka dažas tiesas spriedumu pieņēma, balstoties uz atzīšanos, kas tikusi panākta spīdzināšanas rezultātā, norādīja HRW, atsaucoties uz apsūdzēto radiniekiem.
Organizācijas ziņojums balstās uz 324 tiesas lietām. Vienā no lietām figurēja pat 327 apsūdzētie. HRW arī izpētīja Ēģiptes mediju vēstīto par šiem tiesas procesiem.
Ēģiptes mediji vēstīja, ka liels skaits apsūdzēto tikuši apsūdzēti par dalību nelikumīgos un vardarbīgos protestos. Citi tika apsūdzēti par dalību aizliegtajā islāmistu kustībā "Musulmaņu brālība" vai tās atbalstīšanu.
Lai tiesātu civiliedzīvotājus, militārie prokurori viņus apsūdzēja par ceļu un dzelzceļu bloķēšanu, elektrības infrastruktūras dedzināšanu un uzbrukumiem valsts īpašumam, norādīts HRW ziņojumā.
"Tik daudz civiliedzīvotāju nodošana militārajām tiesām ir Ēģiptes varasiestāžu mēģinājums nodrošināt tiesisku zīmogu savai apspiešanai," paziņoja HRW Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas nodaļas direktora vietnieks Nadims Huri.
Militāro tiesu izmantošana civiliedzīvotāju tiesāšanai pārkāpj starptautiskās tiesības, tai skaitā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Ēģipte ratificēja 1984. gadā, piebilda HRW.
Pēc "Musulmaņu brālību" pārstāvošā prezidenta Muhameda Mursi gāšanas 2013. gadā Ēģiptes varasiestādes aizturēja tūkstošiem šīs kustības pārstāvju un atbalstītāju, kuri rīkoja protestus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!