Aptuveni 6000 cilvēku sāka gājienu no dzelzceļa stacijas "Gare du Nord" un Briseles centrā viņiem pievienojās vēl aptuveni 1000 protestētāju.
Gājienu pret naidu un terorismu organizēja pilsoniskās grupas, kas bija cerējušas uz aptuveni 15 000 cilvēku piedalīšanos.
"Kad mūsu līdzpilsoņi, neaizsargāti civiliedzīvotāji tiek nogalināti gļēvulīgā uzbrukumā, visiem pilsoņiem būtu jāsasparojas", lai paustu savu riebumu pret notikušo un solidaritāti cietušajiem, sacīja viena no gājiena organizētājām.
"Šis ir mirklis pārdomām, līdzjūtības vēsts upuriem un mirklis, kad iedzīvotāji sanāk kopā," viņa piebilda.
Gājiena priekšgalā soļoja 22. martā sprādzienos Briselē bojāgājušo tuvinieki, kuriem sekoja dažādu reliģisko kopienu pārstāvji.
Starpreliģiju dialoga asociācijas pārstāvji nesa plakātu, kas vēstīja "Kopā mierā", bet uz musulmaņu kopienas plakāta bija lasāms - "Mīlestība ir mana reliģija un mana ticība".
Gājienā piedalījās arī bērni.
Sākotnēji gājiens bija plānots 27. martā, bet varasiestādes drošības apsvērumu dēļ lika to pārcelt uz vēlāku laiku.
Teroristi 22. martā uzspridzinājās Briseles lidostā un metro, nogalinot 33 cilvēkus un 340 ievainojot. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka šos uzbrukumus sarīkojušie džihādisti bijuši saistīti ar teroristiem, kuri Parīzē un tās piepilsētās 13. un 14. novembrī nogalināja 130 cilvēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
