Brazīlijas parlamenta apakšpalāta atbalsta Rusefas izdošanu impīčmenta prāvai

Lai parlamenta augšpalāta Senāts sāktu impīčmenta lietas izskatīšanu, par to bija jānobalso divām trešdaļām apakšpalātas deputātu jeb 342 no 513 deputātiem.

Kad nepieciešamais 342 "par" balsu skaits bija sasniegts, opozīcijas nometnē sākās ovācijas, bet Rusefas sabiedrotie uz to reaģēja ar sašutuma svilpieniem.

Pie Kongresa ēkas, kur desmitiem tūkstošu cilvēku sekoja balsojumam milzīgos televīzijas ekrānos, Rusefas pretinieki bija nošķirti no viņas atbalstītājiem ar garu metāla mūri.

Ir gaidāms, ka Senāts maijā balsos par to, vai sākt impīčmenta prāvu. Ja Senāta balsojumā šīs prāvas sākšana tiks atbalstīta, Rusefai būs jāatstāj amats uz 180 dienām, kamēr prāva notiks.

Ja Senāts pēc tam ar divu trešdaļu balsu vairākumu nobalsos par impīčmentu, Rusefa tiks atcelta no amata un par prezidentu kļūs pašreizējais viceprezidents Mišels Temers līdz prezidenta vēlēšanām 2018.gadā.

Brazīlijas valdība ir pārliecināta, ka Senāts noraidīs Rusefas impīčmentu, svētdien paziņojumā apliecināja Rusefas administrācijas vadītājs Žaks Vāgners.

Svētdien parlamenta apakšnamā notikušā balsojuma rezultāts ir neveiksme Brazīlijas demokrātijai un to "orķestrēja" Rusefas oponenti, kas nespēj pieņemt viņas atkārtotu ievēlēšanu valsts galvas amatā 2014.gadā, skaidroja Vāgners.

Rusefa tiek vainota saistībā ar to, ka ir nelikumīgi aizņēmusies naudu, lai palielinātu valsts izdevumus un nomaskētu recesijas smagumu no vēlētājiem, kad viņa 2014.gadā balotējās uz jaunu prezidentūras termiņu. Prezidente ir noraidījusi viņai izvirzītās apsūdzības un nodēvējusi visu šo lietu par sazvērestību.

Daudzi brazīlieši uzskata, ka Rusefa ir atbildīga arī par valsts ekonomisko situāciju un plašo korupcijas skandālu, kura centrā ir valsts naftas kompānija "Petrobras".