Nesenie Vācijas labējās pretimigrantu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) līderu paziņojumi, ka islāms nav savienojams ar valsts vērtībām un konstitūciju, pirmdien izsaukuši asus kritiķu pārmetumus un apsūdzības "islāmofobijā".
AfD konferencē šomēnes plāno pieņemt manifestu, kurā tiks pausta negatīva nostāja pret islāmu.
Vācijas Centrālās musulmaņu padomes priekšsēdētājs Aimans Mazjueks raidsabiedrībai NRD sacīja, ka "AfD turas uz islāmofobijas viļņa".
"Šī ir pirmā reize kopš Hitlera Vācijas, kad ir partija, kas diskreditē un eksistenciāli apdraud veselu reliģisko kopienu," norādīja Mazjueks.
Opozīcijas "zaļo" partijas deputāts Konstantīns fon Nocs apsūdzēja AfD, ka tā "tīši cenšas padarīt islāmu par bubuli, lai iegūtu vēlētājus".
Šādi izsakoties, Mazjueks un Nocs reaģēja uz AfD vicepriekšsēdētājas un Eiropas Parlamenta deputātes Beatrikses fon Štorhas teikto, ka "islāms ir politiska ideoloģija, kas nav savienojama ar Vācijas konstitūciju".
Viņa laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" arī norādījusi, ka AfD aicinās aizliegt islāma simbolus, piemēram, mošeju minaretus, muedzinu aicinājumus uz lūgšanām un lakatus, kas pilnībā aizsedz seju.
Vēl viens AfD vicepriekšsēdētājs Aleksanders Gaulands brīdinājis par "Vācijas islamizācijas briesmām" un norādījis, ka "islāms nav tāda reliģija kā katoļu vai protestantu kristietība, bet intelektuāli vienmēr tikusi asociēta ar valsts pārņemšanu".
Strasbūrā bāzētās Eiropas Padomes priekšsēdētājs Turbjēns Jaglands izteicies, ka šādi paziņojumi ir "pretrunā ar Eiropas vērtībām".
"Ir pareizi un nepieciešami debatēt par tādiem jautājumiem kā integrācija un izglītība, bet attēlot islāmu kā draudu mūsu sabiedrībai ir aplami, un tas ir aizvainojoši miljoniem Eiropas musulmaņu," teikts Jaglanda paziņojumā.
"Mums ir jāstiprina cieņa pret Eiropas kopīgajām vērtībām, nav jārada sabiedrībā jauna šķelšanās."
Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts pirmdien atkārtoja valdības jau iepriekš pausto nostāju, ka "islāms, bez šaubām, ir Vācijas daļa".
Vācijā mīt četri miljoni musulmaņu, un arī liela daļa imigrantu, kas pēdējā laikā ieradušies Vācijā, ir šīs reliģijas sekotāji.
Nesen notikušajās reģionālo parlamentu vēlēšanās trīs Vācijas federālajās zemēs AfD guvusi labus panākumus, ar to raisot bažas politiskajos konkurentos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
