Sperts solis 'Eiropas FIB' virzienā; pagaidām bez 'F'  (4)

Faktiski jau kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes, it īpaši policijas dienesti, ar Eiropolu kā vienu no galvenajiem starpniekiem ir aicinātas savstarpēji sadarboties. Tomēr, kā pierādīja Parīzes un Briseles terorakti, par kuru gatavošanu atsevišķiem drošības dienestiem bija informācija, kamēr citiem tās nebija, sadarbība ir tālu no ideālas.

Kā neliels solis komunikācijas uzlabošanas virzienā ir jaunajā direktīvā iestrādā prasība visām ES strādājošajām aviokompānijām nodot pasažieru datus valstu drošības struktūrām, lai tās spētu apkarot terorismu un nopietnus noziegumus. Tieši tās valstis, kurās šāda prakse pastāv jau patlaban, norādīja uz lielajiem ieguvumiem un aicināja citas sekot šim piemēram, īsi pirms direktīvas pieņemšanas skaidroja EP Lielbritānijas deputāts un ziņotājs šajā jautājumā Timotijs Kirkhops.

Galvenās izmaiņas, kuras jaunā direktīva nosaka dalībvalstīm, ir pienākums iecelt datu aizsardzības inspektoru, kurš būs atbildīgs par pasažieru informācijas apstrādi un aizsardzību. Tāpat valstu uzraudzības iestādēm, kas būs atbildīgas par tiesisku datu apstrādes uzraudzību un veiks izmeklēšanu, tiks noteikti vienoti pienākumi un pilnvaras.

Tas nozīmē, ka turpmāk visās valstīs būs vismaz vienota digitāla sistēma, pēc kuras dati tiks ievākti. Tas vienlaikus ir arī svarīgs solis ne tikai vienādas drošības dienestu prakses ieviešanā kādā aspektā, bet arī savstarpējas datu apmaiņas nodrošināšanā, skaidro EP pārstāvji.

"Pasažieru datu reģistrs nav aspirīns, kas domāts visām slimībām. Informācija, ar kuru varēs dalīties, ir tā, kuru jūs ievadiet reģistrējoties pirms katra lidojuma. Tas nozīmē, ka varēs izvērtēt kaut kādus draudus starp valstīm. Kā zināms, teroristi pārvietojas, informācijas apmaiņa nav bijusi pietiekama," norāda EP deputāts Artis Pabriks (Vienotība).

Par līdzšinējo drošības dienestu nedalīšanos ar informāciju sašutis ir arī jaunās direkcijas pretinieks EP deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa). Viņš skaidro, ka terorisms ir milzīgs drauds, kura dēļ "mums ir jāpiešķir vairāk pilnvaru speciālajiem dienestiem".

"Šajā brīdī tikai piecu valstu speciālie dienesti sadarbojas savā starpā. Beļģija zināja par teroraktiem, kas tika gatavoti Parīzē, bet neko neziņoja franču kolēģiem, Francija zināja par Beļģijā gaidāmajiem teroraktiem, bet neko neziņoja. Tas ir fakts," viņš stāsta.

Vienlaikus Mamikinu bažīgu dara tas, kā drošības dienesti izmantos iegūto informāciju. "Speciālie dienesti vēlas kontrolēt visus un visu pēc sazvanīšanās un maršrutiem. Kad cilvēks brauc uz Sīriju vai kur citur, viņi sāk sekot cilvēkam vai cilvēku grupai, kuri saistīti ar terorismu vai arī nav saistīti. Tā ir totālā kontrole, un EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai tas nepatīk."

Līdzīgas bažas par pārmaiņām pauž arī EP deputātes Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku Savienība) un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība). "Piesedzoties ar terorisma problēmu, kas ir Eiropā un ne tika Eiropā, [direkcijas atbalstītāji] maksimāli vēlas kontrolēt savus pilsoņus, savus iedzīvotājus. Tikmēr teroristi pārvietojas ar auto, kur neviens neko nereģistrē. Līdz ar to tas ir pilnīgi lieks finanšu ieguldījums, lai aizskartu mūsu privātās dzīves," klāsta Grigule.

Bažas Pabriks noraida, skaidrojot, ka šo informāciju mēs tāpat nododam aviokompāniju rīcībā, bet tas, ka tai var piekļūt drošības institūcijas, samazina apdraudējumu. "Iebildumi ir, taču iebildumiem pret reālu draudu apkarošanu, kādus mēs redzam uz ielas un lidostās, tagad [pēc Parīzes un Briseles teroraktiem] ir zudis attaisnojums."

"Nav šeit reāls personas datu apdraudējums - mums ir daudz kur citur lielāks apdraudējums personas datiem. Mēs nevaram cīnīties pret šāda veida terorismu, ja mēs necenšamies kaut kādā veidā iegūt informāciju - tas nav iespējams," skaidro deputāts.

Tomēr arī šis ir vērtējams kā mazs solis ES dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu aktīvākas sadarbības virzienā. Jau 2010. gadā radītā Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos, kurā piedalās arī pārstāvji no tādām ES iekšējās drošības organizācijām, kā Eiropols, Eurojust un Frontex un kura savulaik jau tika pielīdzināta "Eiropas FIB", atšķirībā no ASV Federālā izmeklēšanas biroja neveic pati savas operācijas un nepiedalās likumdošanas procedūrā.

Savukārt par spīti tagad valdošajai pretestībai ES federalizācijai, kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā un EP ietekmes pieauguma tieslietās un iekšlietās, Briselē jūtama vēlme aizvien vairāk palielināt drošības iestāžu sadarbību. To apliecina arī EP interneta vietnē paustais, ka "ES policijas iestāžu sadarbības attīstība ir tās relatīvā sākumposmā".

Jau 2009. gada rezolūcijā EP pauda, ka "trūkst gan vispusīga ģenerālplāna, kurā būtu izklāstīti ES drošības un robežu pārvaldības stratēģijas vispārējie mērķi un struktūra (..), apvienojot dalībvalstu, Eiropas iestāžu, specializēto ES aģentūru un informācijas apmaiņas tīklu centienus un resursus". Līdzīga rezolūcija, kura aicina uz visaptverošas Eiropas drošības politikas veidošanu, pieņemta arī pērn, kas apliecina EP vēlmi lēnām iet "Eiropas FIB" izveidošanas virzienā.