Jau vairākus gadus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis cenšas apvienot divas šķietami pretējas darbības - saglabāt suverenitāti un meklēt veidus savstarpēji vienotai drošības struktūru darbībai. Nupat Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātā ES pasažieru datu reģistra direktīva un datu aizsardzības noteikumi ir kārtējais solis "Eiropas Federālā izmeklēšanas biroja" veidošanā, kā to dēvē paši likumu bīdītāji, salīdzinot ar pazīstamo ASV institūciju. Vienlaikus pagaidām izdevies izvairīties no iešanas federālas Eiropas virzienā.
Faktiski jau kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes, it īpaši policijas dienesti, ar Eiropolu kā vienu no galvenajiem starpniekiem ir aicinātas savstarpēji sadarboties. Tomēr, kā pierādīja Parīzes un Briseles terorakti, par kuru gatavošanu atsevišķiem drošības dienestiem bija informācija, kamēr citiem tās nebija, sadarbība ir tālu no ideālas.
Kā neliels solis komunikācijas uzlabošanas virzienā ir jaunajā direktīvā iestrādā prasība visām ES strādājošajām aviokompānijām nodot pasažieru datus valstu drošības struktūrām, lai tās spētu apkarot terorismu un nopietnus noziegumus. Tieši tās valstis, kurās šāda prakse pastāv jau patlaban, norādīja uz lielajiem ieguvumiem un aicināja citas sekot šim piemēram, īsi pirms direktīvas pieņemšanas skaidroja EP Lielbritānijas deputāts un ziņotājs šajā jautājumā Timotijs Kirkhops.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
