Igaunija sākusi veidot nevēlamo personu sarakstu, kurā tiks iekļautas ar Ukrainas gaisa spēku pilotes Nadijas Savčenko sagūstīšanu un notiesāšanu saistītas Krievijas amatpersonas, otrdien paziņoja Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda.
"Mēs gatavojamies, lai iekļautu zināmu skaitu personu Igaunijas vienpusējā nevēlamo personu sarakstā," žurnālistiem Tallinā teica ministre.
"Lietuva izveidoja sarakstu ar vairāk nekā 40 vārdiem. Pašlaik tādu gatavojam mēs. Vakar [pirmdien] šis jautājums tika izskatīts valdības drošības komitejā sēdē, kuru apmeklēja premjerministrs, iekšlietu ministrs, visu atbildīgo jomu ministri. Mani pārstāvēja [Ārlietu ministrijas] ģenerālsekretārs Rainers Sakss. Tā šis jautājums tika izskatīts," klāstīja Kaljuranda.
Viņa teica, ka Savčenko jautājums pirmdien tika pārrunāts arī Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā, un Ukraina ir lūgusi valstis izstrādāt tā dēvētos melnos sarakstus ar personām, kuras ir palīdzējušas nolaupīt, aizturēt un notiesāt Savčenko.
Igaunijas ārlietu ministre norādīja, ka ES, kā arī Igaunijas galvenais mērķis ir panākt Savčenko atbrīvošanu un šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešama ES vienotība.
"Galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta Eiropas kopīgai rīcībai. Krieviju var ietekmēt, ja ES darbojas kopā, darbojas vienoti. Un, ja dažas darbības ik dienu netiek atspoguļotas medijos vai netiek publiski apspriestas, tas nenozīmē, ka nekas netiek pārrunāts divpusējās sanāksmēs vai ārpus publikas uzmanības," teica Kaljuranda. Viņa piebilda, ka ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni ir ļoti aktīva.
Kaljuranda uzsvēra, ka saraksta izveidei būs nepieciešams laiks un šis darbs ir jāveic precīzi, jo pretējā gadījumā sarakstā iekļautie cilvēki var vērsties tiesā.
Viņa arī sacīja, ka tam visam ir nepieciešams iepriekšējs darbs, jo visu iesaistīto cilvēku dzīves gājums ir rūpīgi jāpārbauda.
Igaunijas parlaments 15.martā pieņēma paziņojumu, kurā aicina Krieviju atbrīvot Ukrainas piloti un parlamenta deputāti Savčenko. Igaunijas parlamenta deputāti pauda atbalstu tūlītējai Savčenko atbrīvošanai un ierosināja noteikt sankcijas pret Krievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par Savčenko nolaupīšanu un turēšanu nebrīvē.
Krievijas tiesa 21.martā atzina Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos, kas notika 2014.gadā, un 22.martā piesprieda viņai reālu brīvības atņemšanu uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā, kā arī 30 000 Krievijas rubļu (apmēram 400 eiro) lielu naudassodu.
34 gadus vecā Savčenko noliedz jebkādu saistību ar abu žurnālistu nāvi un turpina sauso bada streiku, atsakoties no ēdiena un ūdens.
Krievijas apbruņotie prokrieviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Gan Ukraina, gan Rietumvalstis aicinājušas Maskavu Savčenko atbrīvot, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņš nevarot iejaukties tiesas darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
