Specdienestiem jau ir plāns Kadirova arestēšanai, domā opozicionārs Jašins  (482)

Krievijas opozīcijas "Tautas brīvības partijas" (PARNAS) aktīvists, pērn nogalinātā politiķa Borisa Ņemcova līdzgaitnieks un prezidenta Vladimira Putina kritiķis Jašins 15. aprīlī Rīgā prezentēja savu ziņojumu "Drauds nacionālajai drošībai". Tajā ir apskatīts, kā ar Putina atbalstu un Maskavas subsīdijām Čečenijā ir radīta faktiski neatkarīga un nekontrolējama "islāma valsts", kas ar Kadirovam lojālo 30 000 vīru armiju ir kļuvusi par nopietnu draudu pašas Krievijas drošībai.

Jašina uzstāšanos Rīgā organizēja interneta žurnāls "Spektr", projekts "Russia Tomorrow" un Eiropas krievu iniciatīva (EuroRussians).

Par Krievijā izveidojušos situāciju un turpmākajām prognozēm ekskluzīvā intervijā ar "Delfi" Jašins sarunājās piektdienas vakarā Rīgā.

Cik ilgi Kadirovs noturēsies pie varas?

Es domāju, ka Kadirovs noturēsies apmēram tikpat ilgi, cik turēsies Putina režīms, jo viņi viens no otra ir ļoti atkarīgi. Kadirova režīms daudzējādā ziņā eksistē pateicoties Putina atbalstam.

Putins 10 gadus ir pumpējis šo režīmu ar naudu, organizatoriskiem un politiskiem resursiem – šajā ziņā Putins ir Čečenijas politiskās iekārtas līdzautors. Bez federālā centra, bez Krievijas Federācijas prezidenta atbalsta Kadirova pretrunas ar Krievijas spēka struktūrām, finanšu institūcijām un ar Krievijas sabiedrību ieņems daudz asāku formu, un es esmu pārliecināts, ka mums parādīsies iespēja iesēdināt Kadirovu aiz restēm.

Kurš no kura ir vairāk atkarīgs – Putins no Kadirova, vai Kadirovs no Putina?

Grūti pateikt. Uz šo brīdi Putins, pats to negaidot, ir kļuvis par Kadirova ķīlnieku. Kadirova režīma radīšanas pirmajā etapā Putins raudzījās uz viņu kā separātisma un terorisma problēmu risināšanas mehānismu Ziemeļkaukāzā. Šobrīd Kadirovs ir iemantojis tādu politisko, spēka un finansiālo ietekmi, ka pats jau var izvirzīt Putinam nosacījumus.

Atšķirībā no jebkura cita Krievijas reģiona vadītāja, Kadirovu nevar vienkārši atcelt no amata, ja Putins tā sagribētu. Kadirovs ir tas cilvēks, kurš ar federālo varu var runāt no spēka pozīcijas, un jautājumi ar viņu ir risināmi tikai dialoga ceļā. Būtībā Kadirovs ir izveidojis neatkarīgu valsti, kas saikni ar Krieviju uztur tikai pa finanšu līniju.

Cik daudz naudas no Krievijas budžeta Čečenija saņem?

No Maskavas Čečenija saņem 85 % no saviem tēriņiem. Tas ir vidējais rādītājs par pēdējiem 10 gadiem. Naudas izteiksmē tie ir aptuveni 60 miljardi rubļu no federālā budžeta (aptuveni 805 miljoni eiro) katru gadu. Tās ir tikai tiešās finanšu dotācijas, ir arī izdevumi, ko realizē valsts korporācijas.

Arī citiem Krievijas reģioniem tiek lielas dotācijas, taču atšķirība ir tajā, kā tās tiek tērētas. Čečenijā naudas izlietošana netiek kontrolētā. Pēc deklarācijām Kadirovam nekad nav bijis vairāk par pieciem miljoniem rubļu (aptuveni 67 000 eiro), taču mani aprēķini liecina, ka viņš vienā dienā iztērē vairāk.

Pats Kadirovs uz jautājumu par savu grezno dzīvi parasti skaidro, ka viņam patīk skaistas lietas, bet naudu viņam esot iedevis Allāhs.

Kas notiks, ja apsīks naudas plūsma no Maskavas uz Grozniju?

Nekas nenotiks, jo naudas plūsma nebeigsies, kamēr Putins būs pie varas. Putins lieliski saprot, ka Kadirova lojalitāte ir nodrošināta tikai līdz brīdim, kamēr ir apmierināta viņa apetīte. Izdevumi Kadirova režīma uzturēšanai ir starp absolūtajām Putina prioritātēm līdzās armijai un specdienestiem.

Vai Putins baidās no Kadirova?

Nezinu, vai baidās, bet Putins neapšaubāmi redz Kadirovā draudus. Kadirovs rīkojas ārkārtīgi neatkarīgi un bezkaunīgi par spīti publiski deklarētajai lojalitātei Putinam. Kadirova politika acīmredzami ir pretrunā ar to, ko dara pats Putins. Kadirovs tiešā veidā konfrontē ar Putina cilvēku loku: viņa silovikiem, ģenerāļiem un specdienestiem. Kadirova neslēpti demonstrētā neatkarība, protams, grauj Putina autoritāti.

Kā Krievijas iedzīvotāji uztver Kadirovu – bijušo kaujinieku, kurš nu ir Krievijas varonis un izšķērdīgs reģionālais līderis?

Nevajag pārspīlēt krievu sabiedrības mīlestību pret Kadirovu. Pret viņu izturas ar neuzticību un bažām. Daudzi atgādina viņa piedalīšanos kaujās separātistu pusē. Daudzi atgādina, ka Ahmeds Kadirovs (Ramzana Kadirova tēvs, bijušais Čečenijas prezidents) pasludināja džihādu pret Krieviju un aicināja nogalināt pēc iespējas vairāk krievu. Protams, visi to atceras.

Kadirovu pacieš, jo uzskata, ka lojāls Kadirovs, kuram tiek tērēta nauda, ir mazāk bīstams nekā Kadirovs, kurš ir konfrontācijā ar Krieviju.

Bet, manuprāt, tā ir kļūdaina loģika. Kadirovs pēdējo gadu laikā ir ievērojami nostiprinājis savu ietekmi. Ja pieļauj nākotnes pretimstāvēšanu ar Kadirovu, Putins, sapumpējot viņu ar resursiem, ir padarījis viņu par daudz bīstamāku ienaidnieku. Tas, ka Kadirovs var atkal paņemt rokās ieroci pret Krieviju, man šķiet acīmredzams.

Kā Kadirovu apturēt?

Pagaidām situācija nav kļuvusi nenovēršama. Uzskatu, ka stingra pret Kadirova pozīcija no Kremļa puses pašlaik varētu novest pie tā, ka Kadirovs atradīsies aiz restēm. Tas diez vai notiks Putina Krievijā, bet pēc Putina gan iespējams. Šobrīd viņš izskatās pēc otra ietekmīgākā politiķa valstī, bet bez federālā centra atbalsta, bez valsts galvas atbalsta pretrunas ar drošības dienestiem un pretrunas ar pašu čečenu tautu daudzkāršosies, un, es domāju, parādīsies iespēja saukt Kadirovu pie atbildības.

Kādas ir Kadirova attiecības ar Krievijas drošības iestādēm?

Attiecības ir smagas. Kadirovam gandrīz nav sabiedroto Krievijas spēka struktūrās. Vienīgais viņam lojālais drošībnieks, laikam, ir Viktors Zolotovs, kurš tagad vada Putina jaunizveidoto Nacionālo gvardi.

Ar visām citām spēka struktūrām Kadirovs atrodas pastāvīgā pretimstāvēšanas stāvoklī. Gan ar FDD, gan Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas komiteju. Tas nonāk līdz pat tiešiem draudiem no Kadirova puses. Pērn tikšanās laikā ar saviem drošībniekiem viņš atklāti pateica, ka, ja Čečenijā bez viņa atļaujas darbosies citu reģionu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, tad pa viņiem ir atļauts šaut.

Tas, protams, pastiprina bažas arī Kremlī. Vispirms tas ir trieciens Krievijas prezidenta autoritātei. Sanāk, ka viņa tēze par konflikta noregulēšanu Ziemeļkaukāzā neatbilst realitātei. Tas nozīmē, ka Čečenijā ir izveidots nevadāms režīms, kas rada draudus Krievijai.

Vai Krievijas drošības dienesti gatavojas arestēt Kadirovu?

Krievijas specdienestu vadība Kadirovu neieredz, baidās no viņa. Ja būs politiskā griba, es nešaubos, ka specdienestiem jau ir plāns, kā Kadirovu aizturēt, nogādāt Maskavā un nodot tiesai. Vajag tikai politisko gribu.

Kāda ir Kadirova kaujinieku loma konfliktā Austrumukrainā?

Domāju, ka viņi nospēlēja savu lomu. Tā, protams, nebija noteicoša. Galvenokārt viņi izpildīja policejisku funkciju vietējo iedzīvotāju neapmierinātības apspiešanai un pret kādām Kremlim nelojālām bruņotām separātistu grupām. Bet bija arī kaujas sadursmes ar Ukrainas karavīriem.

Viņi sevi apliecināja kā atklāti galvu griezēji. Ziņojumā ir rakstīts par vairākiem tādiem bataljoniem, piemēram, bataljonu "Nāve", ko vadīja Kadirova policijas majors Apti Bolothanovs.

Pirmkārt, kadirovieši ieguva kaujas pieredzi, sajuta asiņu garšu un paaugstināja savas kaujas prasmes. Tas ir ļoti bīstami, ņemot vērā sistemātisko Kadirova pretimstāvēšanu Krievijas valstij. Es negribētu, lai šie pulveri saostījušies un asinis sadzērušies kaujinieki galu galā sāktu šaut pa maniem līdzpilsoņiem.

Cik spēcīga ir Kadirova noziedzīgo struktūru ietekme Eiropā?

Čečenu mafiozās struktūras ļoti aktīvi darbojas Krievijas pilsētās. Viņu efektivitāte saistīta ar to, ka viņiem ir tiešs Kadirova režīma atbalsts. Viņi nonāk konfliktos ar tiesībsargājošajām iestādēm, bet Kadirova ierēdņi un pats Kadirovs iestājas par viņiem, un tā tiem izdodas izvairīties no atbildības. Piemēram, Kadirovs iestājās par labi zināmu čečenu kriminālo autoritāti Muratu Boļšovu.

Kadirova bandīti Maskavā un citās pilsētās atrodas kā viņa drošības dienesta filiāles. Eiropā viņu ietekme ir mazāka, bet tā ir. Kadirovs to uztur, jo saskata tajā mehānismu, kā ietekmēt kaut ko ārvalstīs. Viņš stiprina savu ietekmi Eiropā.

Vai esat saņēmis draudus saistībā ar šo ziņojumu?

Varu parādīt savus sociālos tīklus – tur var savākt kolekciju ar draudiem, ko es saņemu katru dienu. Es pie tā jau sen esmu pieradis un izturos mierīgi, jo es saprotu, ka, ja jūs grib nogalināt, jūs par to nebrīdinās vēstulēs. Tie cilvēki, kas nogalināja Ņemcovu (opozicionārs Boriss Ņemcovs), nekādā veidā viņam nedraudēja pirms pistoles mēlītes nospiešanas.

Visi šie draudi drīzāk ir psiholoģiskais spiediens, kas vērsts uz psihes sašūpošanu un iebiedēšanu. Nobiedēt mani neizdosies. Es daru to, ko es daru, jo man tas jau ir kļuvis par personīgu jautājumu. Pēc tā, ka viņi nogalināja manu draugu (Borisu Ņemcovu), es cīnīšos, lai ar slepkavību saistītie cilvēki, ne tikai izpildītāji, bet arī pasūtītāji un organizētāji, atbildētu. Tas ir ne tikai drauds nacionālajai drošībai, tā ir arī mana privātā lieta. Tāpēc es šo darbu turpināšu.

Jūs iepriekš esat aizturēts?

Mani daudzas reizes ir aizturējusi policija, trīs reizes esmu atzīts par sirdsapziņas cietumnieku. Četras vai piecas reizes sēdēju pa 15 diennaktīm. Ir ļoti grūti atrast tādu Krievijas opozīcijas aktīvistu, kurš ne reizi nav iesēdināts, pie kura nav bijusi kratīšana un kurš nebūtu pratināts.

Putina policejiskajā sistēmā mēs esam spiediena izdarīšanas objekts. Bet neviens mums nesolīja, ka būs viegli. Neviens nesolīja, ka demokrātiju mums atnesīs uz šķīvīša ar zelta maliņu. Par demokrātiju ir jācīnās. Ja tu neesi gatavs ciest tādu spiedienu, tev nevajag nodarboties ar Krievijas politiku.

Vai ir vērojama sabiedrības reakcija pēc jūsu ziņojuma prezentēšanas Krievijā?

Ziņojums neapšaubāmi izraisa interesi. Daudzējādā ziņā pateicoties paša Kadirova reakcijai, kurš ir ļoti sakaitināts, izplata draudus un apvaino. Ziņojums aizskāra ļoti sāpīgu tēmu – Krievijas un Kadirova Čečenijas savstarpējās attiecības. Šī problēma ļaudis patiešām uztrauc. Janvārī un februārī šī tēma bija Krievijas politikas topā. Arvien biežāk sabiedrība atgriežas pie šī jautājuma.

Temats tika pacelts arī Putina tiešajā līnijā (televīzijas tiešraidē 14. aprīlī), pie tam jautājums izskanēja samērā kritiskā tonī un, kas negaidīti, no Kremlim lojāla žurnālista Sergeja Darenko mutes.

Ziņojums sit pa vienu no sāpīgākajām tēmām, kas uztrauc Krievijas sabiedrību. Protams, tas izraisa rezonansi.

Vai Krievijas opozīcija, kuru Kremlim lojālajos medijos apsūdz par darbošanos ārvalstu interesēs, spēs iegūt tautas uzticību un panākt pārmaiņas?

Jebkurā diktatūrā, sākot jau no Hitlera, vienmēr bijusi viena opozīcijas diskreditācijas līnija. Jau Hitlers opozīciju apvainoja, ka tā strādā par amerikāņu naudu. Tāpēc te nav nekā jauna – šī līnija vienmēr ir bijusi un vienmēr būs. Bet neviena pierādījuma līdz šim nav bijis. Mūs pastāvīgi vēro, noklausās mūsu telefonsarunas, izseko mūsu kontaktus. Nav un nebūs neviena pierādījuma, ka mēs saņemam naudu no ārzemēm, jo mēs to nedarām. Var tikai izdomāt apvainojumus, kā nesen valsts TV kanālā tas bija par Alekseju Navaļniju.

Krievijas sabiedrība atbalstīs tos politiskos spēkus, kuri pacels sāpīgākās problēmas un piedāvās ceļu to risinājumam. Reti kurš paredzēja tādus protestus, kādi notika 2012. gadā (pēc parlamenta vēlēšanām un Putina atgriešanās prezidenta krēslā), bet viņi notika. Tagad problēmu Krievijas sabiedrībā ir vēl vairāk. Ja toreiz problēmām bija pārsvarā sociāli politisks raksturs, tad tagad klāt nācis arī ekonomiskais faktors.

Putins savas uzstāšanās laikā (14.07) daudz par to runāja un skats bija bēdīgs. Stāstīja, kā ir nokritusies ekonomika, IKP, kā samazinās pilsoņu ienākumi, kavējas algas. Putins to visu atzīst, bet viņš nepiedāvā nekādu ceļu problēmu risinājumam. Viņš atklāti atzina, ka Krievija ekonomiskās krīzes apstākļos izdzīvo uz rezervju rēķina.

Krievija nevar bezgalīgi dzīvot uz rezervēm, galu galā būs vajadzīga kāda alternatīva. Kad Krievijas sabiedrībā nobriedīs pieprasījums pēc alternatīvas, sāksies pārmaiņas.

Un ja nu Putins paliek amatā līdz mūža galam?

Es nedomāju, ka Putins būs pie varas visu mūžu. Izturības rezerves Putina režīmam, protams, ir, bet tās nav bezgalīgas. Ziniet, Ņemcovs teica, ka šis režīms noteikti nenodzīvos ilgāk par 2024. gadu. Man liekas, ka varbūt arī ātrāk mēs redzēsim pārmaiņas.

Tādos režīmos kā Putina visas pārmaiņas sākas pēkšņi, kad šķiet, ka nekādu pazīmju par to it kā nav. Esmu pārliecināts, ka līdz tam nav tik ilgi jāgaida, kā kādam liekas un kā to vēlētos Kremlī.

Ar ziņojumu "Drauds nacionālajai drošībai" var iepazīties šeit.