Čubarovs: Krimas tatāri neķersies pie ieročiem, lai pretotos okupācijas varai  (56)

"Krimas tatāri neņems rokās ieročus daudzu iemeslu dēļ un ne tikai tāpēc, ka [Krimas] tatāriem vienmēr .. galvenais princips, pēc kura viņi vadījās, ir bijis nevardarbības princips. Tas ir raksturīgs Krimas tatāru nacionālajai kustībai," sacīja Čubarovs.

"Viņi (Krimas tatāri) dzīvo cilvēku vidē, kuriem ir dažāda attieksme pret Krieviju un Ukrainu. Krimā ir pavisam 2,25 miljoni iedzīvotāju, un starp viņiem ir tikai 300 tūkstoši Krimas tatāru. Viņi arī turpmāk īstenos to faktoru un metožu sajaukumu, kas novedīs Krimu līdz atbrīvošanai no okupantiem, un tas ir politisks un diplomātisks. Mēs visiem spēkiem pārliecināsim mūsu partnerus pastiprināt ekonomiska spiediena pasākumus uz Krieviju, un mūsu partneriem ir jāpalīdz Ukrainai nostiprināt armiju," uzsvēra Čubarovs.

Jau ziņots, ka Krievijas Federācijas starptautiski neatzītā subjekta Krimas republikas prokurore Natālija Poklonska 13. aprīlī apturēja Medžlisa darbību.

Lēmumā par Medžlisa darbības apturēšanu Poklonska atsaucās uz Krievijas likumu "Par pretdarbību ekstrēmistiskai darbībai". Lēmums nav saistošs ārpus Krievijas.

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.

Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967. gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.

Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimastatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimasaneksijas.

Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.

Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam, kurš ir arī bijušais Latvijas atmodas aktīvists, ir aizliegts iebraukt Krievijā, un līdz ar to viņš nevar ierasties Krimā. Medžlisa sēdes notiek Ukrainā.