Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirms mēneša pārsteidza Rietumus, paziņojot par militārā kontingenta lielākās daļas atvilkšanu no Sīrijas.
Tikmēr Sīrijas režīma spēki kopš Putina paziņojuma ar būtisku Krievijas gaisa atbalstu izcīnījuši vairākas uzvaras apgabalos, uz kuriem neattiecas februārī noslēgtais pamiers.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 270 000 cilvēku.
Sīrijā 27.februārī stājās spēkā pamiers, tomēr tas neattiecas uz grupējumiem, kurus ANO atzinusi par teroristu organizācijām, tādiem kā "Islāma valsts" un "Al Nusra".
Pateicoties pamieram lielā daļā Sīrijas vardarbība ir samazinājusies un radusies cerība uz ilgstošu vienošanos, tomēr kauju atsākšanās Alepo apkārtnē pagājušajā nedēļā ir aizēnojusi Ženēvā notiekošās miera sarunas.
Stoltenbergs atzina, ka Sīrijas pamiers pakļauts lielai slodzei, bet vēl arvien ir labākais pamats miermīlīga risinājuma panākšanai Sīrijas konfliktam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
