Jau labu laiku noris Latvijas gatavošanās uzņemšanai par pasaules attīstītāko un bagātāko valstu pulciņu dēvētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Kā norāda Ārlietu ministrija, sarunu progress ļauj cerēt, ka par pilnvērtīgu organizācijas dalībvalsti Latvija kļūs jau šogad. Atšķirībā no uzņemšanas Eiropas Savienībā un NATO, šajā gadījumā iestāšanās recepte un mērķi tomēr plašākai sabiedrībai palikuši neskaidri.
Kā vienu no pozitīvajiem aspektiem virzībai uz uzņemšanu OECD šogad varējām pieredzēt strauju finanšu sektora sakārtošanu, kā rezultātā Latvijā darbu beidza vai profilu mainīja vairākas bankas, kuru nosaukumi izskanējuši starptautiskās naudas atmazgāšanas lietās. Tomēr, ja par vieniem no galvenajiem kritērijiem iestājai tiek atzīta korupcijas apkarošana un laba publisko finanšu pārvaldība, tad rodas jautājums, kādēļ līdzās Norvēģijai un Jaunzēlandei dalībvalstu vidū atrodas arī mafijas lielvalsts Meksika un reizē ar mums iestāties grasās arī Kolumbija, kurā sociālā nevienlīdzība ir ļoti augsta.
Atbilde slēpjas aspektā, ka jau kopš dibināšanas brīža, OECD pretējiem populāriem uzskatiem nav slēgts bagāto džentlmeņu klubiņš, bet drīzāk līdzinās studentu korporācijām, kurās biedri, kuri dzīvē jau ir daudz sasnieguši, palīdz tiem, kuri vēl meklē ceļu uz izaugsmi. Pielīdzināma ir arī uzņemšana - nepietiek ar valsts vēlmi tikt organizācijā, bet gatavība jāpierāda ar līdzšinējiem sasniegumiem izaugsmes virzienā un noteiktu vērtību pieņemšanu par savām.
"Delfi" skaidro, kā izveidojusies un attīstījusies organizācija, kurā šogad varētu iekļūt arī Latvija:
Organizācija Eiropas atjaunošanai pēc kara
OECD priekšvēsture meklējama pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara, kad tika dibināta Eiropas Ekonomiskās kooperācijas organizācija. Tā 1948. gadā tapa, lai pārraudzītu Māršala plāna izpildi jeb ASV un Kanādas sniegtās palīdzības izmantošanu sagrautās Eiropas atjaunošanai.
Pēc Māršala plāna programmas beigām organizācija palīdzēja veidot bāzi Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas, kā arī Eiropas Ekonomiskās kopienas un Eiropas Atomenerģijas aģentūras tapšanai.
Līdz 50. gadu beigām Rietumeiropa bija atjaunota un organizācijas uzdevums izpildīts. Tomēr tās līdzšinējie panākumi demokrātisku, brīvās ekonomikas principus ievērojošu valstu attīstīšanā bija gana iespaidīgi, lai organizācijas dalībvalstis nolemtu to pārveidot turpmākas izaugsmes veicināšanai un citu, mazāk attīstītu valstu atbalstam.
Esošajām Eiropas Ekonomiskās kooperācijas organizācijas dalībvalstīm pilntiesīgi pievienojās organizācijas līdzšinējās konsultantes ASV un Kanāda. Tā rezultātā 1961. gada septembrī tapa OECD ar 20 sākotnējām dalībvalstīm: ASV, Austriju, Beļģiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Islandi, Īriju, Itāliju, Kanādu, Lielbritāniju, Luksemburgu, Nīderlandi, Norvēģiju, Portugāli, Spāniju, Šveici, Turciju, Vāciju un Zviedriju. Drīz tai pievienojās arī Japāna, Somija, Austrālija un Jaunzēlande.
Kopš organizācijas sākuma, tās primārie mērķi ir dalībvalstu ekonomiskā attīstība, enerģētikas tirgus attīstība un naudas atmazgāšanas apkarošana.
Austrumeiropas atdzīvināšana
Līdz ar Dzelzs priekškara krišanu, OECD strauji pievērsās Višegradas grupas valstīm. Tās izteica vēlmi iet tirgus ekonomikas un demokrātijas virzienā, un organizācija palīdzēšanu tām uzskatīja par politisku un ekonomisku misiju, kas savā ziņā turpinātu ko līdzīgu Māršala plāna īstenošanai.
Organizācija palīdzēja valstīm sagatavoties ekonomiskajām pārmaiņām - 1991. gadā tika dibināts Eiropas pārejas valstu kooperācijas centrs un uzsākta Pārejas partneru programma. Programma Čehoslovākijai, Ungārijai un Polijai paredzēja ne tikai palīdzības sniegšanu konsultāciju un ieteikumu veidā no OECD valstīm, bet arī drīzus dalībvalstu statusus. Tiesa, pēc Čehoslovākijas sadalīšanās, Čehija tika uzņemta jau 1995. gadā, bet ekonomiski vājākā Slovākija tikai 2000. gadā.
Interesi iekļūt OECD 90. gados izteica arī virkne citu Eiropas valstu. 1995. gadā šo vēlmi pauda Kipra, bet kā apgalvots Kipras Ārlietu ministrijas interneta vietnē, uzņemšanas procesu apstādinājusi Turcija. Gadu vēlāk vēlmi tikt uzņemtām OECD izteica arī Baltijas valstis un Slovēnija.
2010. gadā pirmās no tām tika uzņemtas Igaunija un Slovēnija, bet ar Latviju uzņemšanas sarunas uzsāktas 2013. gadā. Tikmēr mūsu kaimiņvalsts Lietuva, ar kuru uzņemšanas sarunas uzsāktas pērn, vēl šogad saņēma bargu kritiku par sliktu nodokļu sistēmu, kas nepietiekami veicina izaugsmi, un fiskālo politiku, ko valsts aicināta labot, vairāk cīnoties ar nodokļu nemaksāšanu un uzlabojot budžeta izdevumu efektivitāti, īpaši izglītības un veselības aprūpes jomās.
Arī Malta, Rumānija un Bulgārija izteikušas vēlmi pievienoties OECD, un Eiropas Savienība (ES) cenšas lobēt visu tās dalībvalstu iekļūšanu šajā organizācijā. Tikmēr, kā pērn rakstīja "Politico", esošo OECD biedru vairākums norāda, ka vairākām ES dalībvalstīm nav tik lielas ekonomiskās nozīmības, lai tās iekļūtu organizācijā.
Bagāto valstu bariņa 'dīvainīši'
Kopš 90. gadu sākuma OECD līdzās Austrumeiropas valstīm uzņemta arī Dienvidkoreja, Izraēla, Meksika un Čīle. Par pirmo divu uzņemšanu jautājumi parasti nerodas, apzinoties, ka tās ir attīstītas un atvērtas tirgus ekonomikas ar demokrātisku pārvaldi. Tikmēr Meksika un Čīle liek raukt uzacis, ņemot vērā augsto nevienlīdzības līmeni tajās, turklāt Meksika ir bēdīgi slavena mafijas lielvalsts.
Šajā gadījumā gan skaidrojums ir vēsturisks - līdzās ekonomiskajām prasībām, Meksika 1994. gadā, kad tā tika uzņemta OECD, vēl nebija kļuvusi par narkotiku tranzīta zemi un tika atzīta par demokrātisku valsti, kurā tiek respektētas cilvēktiesības. Turklāt tā izpildīja arī trešo obligāto prasību - tās IKP uz iedzīvotāju bija augstāks par nabadzīgākās OECD valsts rādītājiem. Tolaik Meksika vēl apsteidza Turciju, raksta "Geo-Mexico".
Faktiski ar Meksikas uzņemšanu tika radīta situācija, ka, krītoties tās ekonomiskajiem un citiem statistiskajiem rādītājiem, kritās arī prasības pret jaunajām dalībvalstīm.
No 2003. līdz 2004. gadam OECD ar Japānas pārstāvi priekšgalā izstrādāja jaunu paplašināšanās stratēģiju. Tajā par prioritātēm kandidātvalstu atlasē tika atzīti visai plaši definējami jēdzieni - "līdzīga domāšana", "nozīmīgums pasaulē", "abpusējs labums" un "globālie apsvērumi".
Šie kritēriji 2007. gadā ļāva uzsākt iestāšanās sarunas gan ar pieminētajām Izraēlu, Igauniju un Slovēniju, gan Krieviju un Čīli. Krievijas uzņemšanas process gan tika pārtraukts 2014. gadā pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Savukārt Čīles - valsts ar vislielāko nevienlīdzību starp OECD dalībvalstīm - gadījumā tika novērtētas tās aptuveni 20 gadus ilgās demokrātiskās un ekonomiskās reformas, apgalvo pati organizācija. Turklāt lielā daļā ekonomisko rādītāju Čīle apsteidz vairākas OECD dalībvalstis, un korupcijas līmenis tajā tiek vērtēts tikpat zems kā Francijā un Igaunijā.
Kurš iestāsies nākamais
Līdz ar Latviju uz dalību OECD cīlē Kolumbija, bet vienlaikus ar Lietuvu uzņemšanas sarunas uzsākusi arī Kostarika. Tāpat interesi iestāties izrādījušas arī Peru, Malaizija un Kazahstāna.
Ceturtdien publicētais pārskats par reiz bēdīgi slaveno narkotiku audzēšanas lielvalsti Kolumbiju (attēlā galvaspilsēta Bogota) liecina, ka pēdējos gados valstī notikušas vērienīgas pārmaiņas un galvenās rekomendācijas no OECD puses ietver vienlīdzības veicināšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu.
Tā ir viena no ātrāk augošajām ekonomikām Dienvidamerikā, taču joprojām atkarīga no naftas un kalnrūpniecības, kas padara to viegli ievainojamu. Šo iemeslu dēļ OECD aicina Kolumbiju vairāk ieguldīt izglītībā un inovācijās, kas nākotnē varētu palīdzēt stiprināt citus ekonomikas sektorus.
Vienlaikus "Global Finance" paredz, ka iestāja OECD Latīņamerikas valsti varētu vēl vairāk attālināt no pārējām uzņēmējdarbībai ne tik draudzīgajām Dienvidamerikas ekonomikām. To galvenokārt varētu nodrošināt ilgtermiņa investori, kurus Kolumbijas uzņemšana prestižajā organizācijā pārliecinātu savus līdzekļus ieguldīt tieši šajā valstī.
Kostarikas ekonomika ir daudz mazāka nekā lielākajai daļai OECD dalībvalstu, un tās attīstība, kā arī aizsardzība lielā mērā atkarīga no ciešas sadarbības ar ASV, raksta Kostarikas medijs "Tico Times". Tomēr universālā izglītības sistēma un labi attīstītā medicīniskā aprūpes sistēma valstij šobrīd ļauj sociālās attīstības ziņā būt vienlīdzīgai ar daudziem organizācijas esošajiem biedriem.
Vērā ņemama ir arī ekonomiskās attīstības tempi, tomēr, visticamāk, par vienu no svarīgākajiem uzņemšanas aspektiem varētu būt kalpojuši jau minētie "globālie apsvērumi". Gluži kā reiz Čīle, kurā šobrīd jūtama ekonomiska izaugsme, Kostarika varētu kļūt par sava - Centrālamerikas - reģiona paraugu pārējām valstīm tajā.
Kā organizācijas interneta žurnālā "OECD Observer" norāda Somijas vēstnieks Jorm Jūlins, OECD aizvien vairāk saskaras ar konkurenci, kas mazina tās nozīmi. Viņš norāda, ka pastāv Finanšu Stabilitātes forums, G20, Pasaules Banka, un privātā institūcija Pasaules Ekonomikas forums ar savu leģendāro Davosas tikšanos, kuri veic līdzīgu darbu.
Lai pārvarētu konkurenci, viņš organizāciju aicinājis turpināt iekšējās reformas un palīdzēt dalībvalstīm pārvarēt jebkuras aktuālās problēmas, piemēram, arī migrācijas krīzi ar tiem instrumentiem, kuri ir OECD stiprā puse - spēcīga analīze un informācijas ievākšana, kas palīdz valdībām pieņemt izsvērtus lēmumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!