Eiropas lielākais neskartais mežu masīvs, kurš atrodas daļēji Polijā un daļēji - Baltkrievijā, ir apdraudēts, raksta "The Ecologist". Polijas lauksaimniecības ministrija plāno pieckārt pastiprināt mežizstrādi daļā no Belovežas gāršas - Eiropas lielākā neskartā meža masīva.
Amatpersonas un mežu izstrādes nozares pārstāvji uzstāj, ka gāršas tīrīšana nepieciešama mizgraužu izplatības kontrolēšanai, taču zinātnieki iebilst, ka insektu populāciju meža ekosistēma regulē dabīgā ceļā pati, kamēr meža tīrīšana apdraud šī īpašā masīva neaizvietojamo vidi
Tikmēr dabas aizstāvji uzmanību vērš uz neskartajā mežā sastopamo sugu daudzveidību. Turklāt jau labu laiku zinātnieki vēlas panākt Belovežas gāršas Nacionālā parka Polijas daļas palielināšanu, tā vietā, lai aptuveni 16% no tā nodalītu, kā to vēlētos izstrādātāji.
Konflikts ilgst jau sen, un pirms trim gadiem zinātnieki un dabas aizstāvji panāca, ka mežizstrādes apjomi tika samazināti, parka teritoriju gan likumdevēji nepalielināja. Meža nozares pārstāvji turpināja lobēt gāršas izstrādi, kas rezultējies tagadējos plānos palielināt izstrādes apjomus. Turklāt tie paredz pieļaut arī kailcirtes.
Agrāk šādi neskartie meži klāja lielāko daļu Eiropas, taču tagad plešas vien 0,2 % no savas sākotnējās teritorijas.
Lielāko daļu Belovežs gāršas no motorzāģiem aizsargā UNESCO pasaules mantojuma statuss, tomēr ne visu. Pirms daudziem simtiem gadu augstdzimušie šo mežu masīvu noteica atstāt neskartu, lai varētu tajā rīkot medības. Ar laiku tajā tika izveidoti dažādi nacionālie parki un rezervāti, bet 20. gadsimta vidū mežs ieguva īpašu statusu, kam atbilst uz aizsardzību vērsta apsaimniekošana.
Meža daudzveidība joprojām nav līdz galam izpētīta, un daudzi zinātnieki velta savas dzīves bagātīgās faunas izpētei un aizvien jaunu dzīvnieku, insektu un augu sugu, kā arī mikroorganismu izpētei. Tajā mājo arī savvaļas bizoņi, vilki, lūši un vairāki reti vai citviet pat pilnībā vairs nesastopami dzīvnieki. Belovežas gārša ir viens no visvairāk pētītajiem mežiem pasaulē, kā arī viens no tūristu iecienītākajiem.
Viena no lielākajām neskartā meža bagātībām ir kritenes jeb kritušie koki, kuri rada nepieciešamo dzīves vidi daudzām retām sugām. Līdzīgu iemeslu dēļ nenovērtējami ir vecie dobumainie koki, kādus koptos mežos ir grūti atrast. Savukārt meža nozares pārstāvji uzskata, ka gāršas vērtība, to nekopjot, samazinās. Viņi vēlas izvākt kritenes, un mirušos kokus pielīdzina meža miršanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
