Pēc tam, kad Belizas karavīri nogalinājuši kādu 13 gadus vecu zēnu, Gvatemalas armijas pārstāvji paziņojuši par 3000 karavīru nosūtīšanu uz abu valstu robežu, vēsta "Vice".
Gvatemalas amatpersonas apgalvo, ka Belizas karavīri nošāvuši Hulio Alvarado Ruano, kā arī ievainojuši viņa tēvu un 11 gadus veco brāli, kad viņi strādājuši uz lauka savā saimniecībā. Zēna ķermenis atrodas Belizas teritorijā, kamēr tēvs un brālis bijuši robežas otrā pusē.
Aizsardzības ministrs Viljams Mansila paziņoja, ka no Kaibilas bāzes valsts ziemeļos nosūtītie elites karavīri kalpošot kā "preventīvs pasākums, lai izvairītos no šādiem nožēlojamiem incidentiem".
Tikmēr Belizas valdība noraida Gvatemalas apgalvojumus, ka karavīri uzbrukuši zēnam. Tās pārstāvji paziņojuši, ka incidents radies, jo Belizas robežapsardze tikusi apšaudīta. "Belizas drošības spēki un tiesībsargi neuzsāktu bruņotu uzbrukumu pret civiliedzīvotājiem, jo īpaši nepilngadīgajiem, izņemot pašaizsardzības gadījumus," teikts Belizas premjera Dīna Barova paziņojumā.
Abpusējs valstu saspīlējums radies pēc tam, kad par Gvatemalas prezidentu kļuva agrākais televīzijas komiķis Džimijs Moraless. Viņam ir cieša saikne ar Gvatemalas militāristiem, kuri uzskata, ka gandrīz puse no Belizas pienākas Gvatemalai.
Ceturtdien Gvatemalas Ārlietu ministrija publicēja paziņojumu, kurā apvainoja Belizas drošības spēkus vismaz 10 zemnieku nāvē kopš 1999. gada, par ko kaimiņvalsts karavīri esot slavēti kā varoņi.
Tikmēr Beliza apsūdzēja gvatemaliešus divu savu policistu slepkavībās agrākos incidentos. "Pēdējās apšaudes pa Belizas amatpersonām ir daļa no ilgstošas nelegālās darbībās iesaistītu gvatemaliešu civilistu agresijas pret beliziešiem," ziņoja premjera birojs.
Abas valstis atrodas Centrālemerikā. Spāniski runājošajā Gvatemalā dzīvo ap 16 miljoniem iedzīvotāju, kamēr angliski runājošajā Belizā vien ap 350 000, bet iekšzemes kopprodukts uz cilvēku tajā ir gandrīz divreiz augstāks.