Ziemeļkoreja ceturtdien veikusi divus neveiksmīgus vidējā darbības rādiusa raķetes "Musudan" palaišanas mēģinājumus, vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap", atsaucoties uz Dienvidkorejas Apvienotās štābu priekšnieku komitejas amatpersonu.
Ziemeļkoreja ceturtdien vakarā otrreiz mēģinājusi palaist raķeti "Musudan", vēsta "Yonhap". Izmēģinājuma gaitā rīta pusē raķete nogāzās zemē.
Kā sacīja Apvienotās štābu priekšnieku komitejas amatpersona, arī otrais izmēģinājums, pēc visa spriežot, beidzies ar neveiksmi. Ja šī informācija apstiprināsies, tas būs jau trešais neveiksmīgais raķetes "Musudan" izmēģinājums šomēnes.
Pirmo raķeti Phenjana mēģināja palaist 15. aprīlī - Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienā -, bet arī šī raķete nespēja pacelties gaisā.
"Musudan" darbības rādiuss tiek lēsts no 2500 līdz 4000 kilometriem. Šī darbības rādiusa apakšējā robeža ļautu raķetei sasniegt Dienvidkoreju un Japānu, bet augšējā robeža - ASV militārās bāzes Guamā.
ANO rezolūcijas liedz Ziemeļkorejai izmantot jebkādas ar ballistiskajām raķetēm saistītas tehnoloģijas.
Dienvidkorejas mediji vēstījuši, ka tuvākajā laikā varētu notikt arī Ziemeļkorejas piektais kodolizmēģinājums. Ziemeļkoreja 6. maijā plāno valdošās Komunistiskās partijas kongresu, kurā valsts līderis Kims Čenuns, domājams, uzņemsies nopelnus par valsts kodolprogrammas pacelšanu jaunos augstumos. Vairāki analītiķi uzskata, ka piektais kodolizmēģinājums varētu notikt neilgi pirms kongresa.
Ziemeļkoreja pēdējā laikā ir paziņojusi par vairākiem nozīmīgiem sasniegumiem ceļā uz ASV teritoriju sasniegt spējīgas starpkontinentālās ballistiskās raķetes izstrādi. Phenjanas izsludināto sasniegumu vidū esot miniatūra kodolgalviņa, ko var uzstādīt uz raķetes, Zemes atmosfērā ieiet spējīgas kodolgalviņas izstrāde, kā arī cietās raķešdegvielas dzinēja izmēģināšana.
Nedēļas nogalē viesojoties Vācijā, ASV prezidents Baraks Obama brīdināja, ka Ziemeļkoreja panāk progresu arī tad, ja tās izmēģinājumi ir neveiksmīgi.
Korejas pussalā ir pastiprinājies saspīlējums, kopš Phenjana janvārī veica ceturto kodolizmēģinājumu, bet februārī īstenoja raķetes palaišanu, kas tiek uzskatīta par maskētu ballistiskās raķetes izmēģinājumu. ANO Drošības padome reaģēja uz šīm darbībām, nosakot līdz šim stingrākās sankcijas pret Ziemeļkoreju, kas pēc tam vairākkārt draudēja ar uzbrukumiem Dienvidkorejai un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
