Vācija ir gatava dislocēt Lietuvā bataljona lieluma vienību, ceturtdienas vakarā paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks, kas tikko saņēmis šādu apliecinājumu no savas Vācijas kolēģes Urzulas fon der Leienas.
"Mēs esam gandarīti par tādu Vācijas izvēli - tas ir stiprs solidaritātes solis mūsu drošības palielināšanā. Mēs jau kādu laiku cenšamies panākt, lai mūs valsts sabiedrotie dislocētu bataljona lieluma vienību. Man zvanīja aizsardzības ministre un apliecināja, ka viņi tādu lēmumu pieņēmuši, - droši vien saņemsim arī oficiālas ziņas," ministrs sacījis aģentūrai BNS. Pēc viņa teiktā, runa ir par bataljona lieluma vienību ar visu nepieciešamo atbalstu.
Kā norāda izdevums "Spiegel.de", piedāvājumus par papildspēku dislocēšanu Lietuvā kanclere Angela Merkele Vācijas partnerēm Ziemeļatlantijas aliansē šīs nedēļas sākumā izklāstījusi slēgtajā minisamitā Hannoverē, kurā līdz ar viņu piedalījās ASV prezidents Baraks Obama, Francijas prezidents Fransuā Olands, Itālijas premjerministrs Mateo Renci un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Norādīts, ka galīgais lēmums varētu tikt apstiprināts jūlijā paredzētajā NATO Varšavas samitā.
Pagājušajā nedēļā Merkele, Berlīnē atbildot uz ziņu aģentūras BNS jautājumu, vai Vācija būtu gatava rotācijas kārtībā sūtīt uz Lietuvu bataljona lieluma spēkus, apliecināja, ka viņas valsts piekristu "iesaistīties ilglaicīgākās programmās", bet piebilda, ka "vēl jāizrunā detaļas".
Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, kopš 2014. gada pavasara Lietuvā un citās Austrumeiropas valstīs rotācijas kārtībā ir izvietoti ASV karavīri un bruņojums. Šī reģiona valstīs izveidoti arī nelieli NATO štābi.
Turklāt Baltijas valstīs uz vairākus mēnešus ilgām mācībām ieradušās karavīru rotas no citām NATO dalībvalstīm. Pašlaik mācībās Lietuvā līdz ar amerikāņiem piedalās Vācijas karavīri. Kopumā šogad Lietuvā vairākos posmos rotācijas kārtībā uz mācībām ieradīsies pāri par 600 karavīru un vairāki simti militāro spēkratu no Vācijas.
Krievija apgalvo, ka NATO infrastruktūra tās robežu tuvumā esot apdraudējums, un brīdina par atbildes pasākumiem.
Lietuva arī gatavojas no Vācijas un Izraēlas ražotājiem iegādāties 88 bruņumašīnas "Boxer", ar kurām tiktu apgādāti divi Bruņoto spēku Sauszemes karaspēka bataljoni. Pirmās bruņumašīnas Lietuva varētu saņemt 2017. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
