Eiropas un Krievijas kopīgās Marsa misijas "ExoMars" otrā fāze atlikta uz diviem gadiem, pirmdien paziņojušas amatpersonas.
Otrās fāzes sākums pārcelts uz 2020. gada jūliju.
Pirmās fāzes ietvaros Eiropas Kosmosa aģentūra un Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos" marta vidū nosūtīja uz Marsu divas zondes.
Zonde "Tracer Gas Orbiter" (TGO) pētīs Marsa atmosfēru, un aparāts "Skjaparelli", kas nosaukts 19. gadsimta astronoma vārdā, tiks novietots uz planētas virsmas vairogu un izpletņu pārbaudīšanai, gatavojoties robota nogādāšanai uz Marsa.
Otrās fāzes ietvaros uz Marsu plānots nogādāt pašgājēju izpētes robotu, kurš pirmais spēs ieurbties planētas virsmā divu metru dziļumā, kur zinātnieki cer atrast mikrobus, kas uz planētas virsmas ir iznīkuši.
Sākotnēji otro fāzi bija plānots sākt 2018. gadā, bet aģentūru amatpersonas jau iepriekš brīdināja, ka tehnisku problēmu un maksājumu aizkavēšanās dēļ otrā fāze var tikt pārcelta uz vēlāku laiku.
Plānots, ka TGO galamērķi sasniegs 19. oktobrī pēc 496 miljonus kilometru gara ceļa mērošanas kosmosā.
Zondi kosmosā nogādāja Krievijas raķete "Proton", kas marta vidū startēja no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.
Arī 2020. gadā robotu uz Marsu nogādās Krievijas raķete.
"ExoMars" misija pabeigs ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes pašgājēja robota "Curiosity" darbu.
"Curiosity" uz Marsa atrodas jau ilgāk nekā trīs gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
