Islāms ne vēsturiski, ne kultūras ziņā nav ietekmējis Vāciju, tomēr musulmaņi ir daļa no Vācijas, paziņojis kancleres Angelas Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu (CDU) frakcijas līderis Bundestāgā Folkers Kauders.
Laikrakstā "Neue Osnabrücker Zeitung" ceturtdien publicētā intervijā viņš norādīja, ka bijušā Vācijas prezidenta Kristiana Vulfa teiktais, ka islāms ir daļa no Vācijas, ir "labi domāts", bet neprecīzs.
"Musulmaņi ir daļa no Vācijas, par to jautājumu nav," uzsvēra Kauders, tomēr norādot, ka vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt Vulfa teiktajam par islāmu.
Viens no iemesliem ir tas, ka islāms "vēsturiski un kulturāli" nav veidojis Vāciju. Politiķis arī uzsvēra, ka islāms nav balstīts viengabalainā mācībā.
"Noteikti nav viens islāms," teica Kauders, piebilstot, ka pastāv tādas islāma formas, kuras "mēs Vācijā nekad nevaram pieņemt".
CDU politiķis arī uzsvēra, ka musulmaņi bauda tādas pašas reliģiskās brīvības, kādas ir citu ticību pārstāvjiem, un viņus nevajadzētu izstumt, kā to rosina daži labējā spārna populisti.
"Tādēļ, protams, ir atļaujama mošeju būvniecība ar minaretiem," viņš paziņoja, tādējādi iebilstot pret eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) manifestā pausto aicinājumu aizliegt minaretus.
Konservatīvais politiķis tomēr uzsvēra, ka arī reliģiskajai brīvībai ir ierobežojumi, un tā pakļaujas citiem Vācijas konstitūcijā noteiktajiem principiem.
Kauders pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstij vajadzētu uzraudzīt mošejas, jo dažās mošejās lasītie sprediķi neatbilst Vācijas kā sekulāras valsts priekšrakstiem.
Vācijā mīt četri miljoni musulmaņu, un arī liela daļa imigrantu, kas pēdējā laikā ieradušies Vācijā, ir šīs reliģijas sekotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
