Austrijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 24. aprīlī visvairāk balsu saņēmušais galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidāts un pašreizējais parlamenta vicespīkers Norberts Hofers ceturtdien paziņoja, ka imigrantu integrācija ir "iespējama", tādā veidā cenšoties pirms vēlēšanu otrās kārtas 22. maijā piesaistīt mērenāk noskaņoto vēlētāju balsis.
Intervijā Austrijas ziņu aģentūrai APA viņš norādīja, ka nepretosies tradicionālo partiju kandidāta nominēšanai par kancleru, un pauda savu atbalstu valsts dalībai Eiropas Savienībā (ES), neizslēdzot referenduma iespēju par šo jautājumu.
"Es domāju, ka, ja mēs izdarām visu, lai gādātu, ka Austrijā nonākušie cilvēki paši integrējas, tas joprojām ir iespējams," uzsvēra politiķis.
Pērn Austrijā patvērumu lūdza apmēram 90 000 cilvēku, un Hofers uzsvēra, ka "gandrīz neviena cita valsts" nav tiks daudz darījusi kā Austrija.
"Bet ja mēs uzņemsim vēl 90 000, tad vēl 90 000, tad mēs nespēsim tikt līdzi," piebilda politiķis.
Pirms pirmās prezidenta vēlēšanu kārtas viņš draudēja atlaist valdību, ja tiks ievēlēts, izmantojot konstitūcijā paredzētās pilnvaras, ko neviens lielākoties ar ceremoniālajām funkcijām apveltītais Austrijas prezidents līdz šim nav izdarījis.
Tomēr intervijā APA Hofers pauda gatavību nominēt sociāldemokrātu (SPÖ) kancleru. Daudzi bažījas, ka Hofers, kļūstot par prezidentu, varētu atteikties nominēt pašreizējo kancleru, SPÖ pārstāvošo Verneru Faimanu.
Intervijā APA Hofers paziņoja, ka ir gatavs nominēt SPÖ līderi par kancleru, "lai kas arī nenotiktu, jo tas ir manās interesēs, lai Austrija būtu labi pārvaldīta".
Viņš arī atgādināja, ka Austrijas konstitūcija paredz, ka kancleru jāizvēlas parlamentā ievēlētajām partijām, lai arī prezidents teorētiski var noraidīt kandidatūru.
Jau vēstīts, ka prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā par Hoferu balsoja 36%. Otrajā kārtā viņam pretī stāsies "zaļo" atbalstītais neatkarīgais kandidāts Aleksandrs van der Bellens, kurš izcīnījis 20% balsu.
Ne SPÖ, ne konservatīvās Tautas partijas (ÖVP) kandidāts nespēja iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā.
Abas centriskās partijas nemainīgi dominējušas Austrijas politikā septiņas pēdējās desmitgades, taču pēdējā laikā atbalsts tām sarucis, pieaugot sabiedrības polarizācijai, pie kā novedusi imigrācijas krīze.
Lai uzvarētu otrajā kārtā, Hoferam ir jāspēj pārliecināt mērenāk noskaņotie vēlētāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
