Slavējot solidaritāti bēgļu jautājumā, pāvestam Franciskam pasniedz Kārļa Lielā balvu  (19)

Pēc viņu teiktā, pāvesta Franciska apmeklējumam Lesbas salā bija ne tikai simboliska nozīme. Uzņemot bēgļus, pāvests aicinājis arī Eiropu rīkoties. "Solidaritāte un mīlestība pret tuvāko nedrīkst palikt vien svētsvinīgu vārdu līmenī, šīs vērtības tikai tad būs ko vērtas, ja iedzīvināsim tās ikdienā," vēstīts uzrunā.

Amatpersonas uzsver, ka lēmums šāgada Kārļa Lielā balvu piešķirt pāvestam Franciskam ir ļoti īpašs: "Daži var ironizēt, ka ar Eiropas Savienību laikam tiešām nav lāgā, ja jau tai vajadzīga pāvesta palīdzība, savukārt citi jautās, kāpēc tieši pāvestam no Argentīnas vajadzētu saņemt balvu par Eiropas miermīlīgu apvienošanos. Mēs esam pārliecināti, ka par savu cerību pilno vēstījumu Eiropai pāvests Francisks šo balvu ir godam pelnījis."

Šulcs un Junkers atzīmē, ka varbūt tiešām vajadzīgs šāds argentīnieša skats no malas uz to, kas ir eiropeiskās apziņas kodols, lai varam apzināties sava spēka avotus.

"It īpaši laikā, kad ļaudis vienā teikumā pārāk bieži min vārdus "Eiropa" un "krīze", viegli aizmirstam to, kas Eiropā jau ir izdarīts un ko tā spēj — mūsu vecāku paaudze no Otrā pasaules kara drupām uzcēla miera un cilvēcības ēku," klāstīts uzrunā, piebilstot, ka tā bija no vēstures gūta mācība — kad Eiropā izcēlās strīdi, visiem klājās slikti, savukārt no vienotības visi bija ieguvēji.

Šulcs un Junkers vērš uzmanību uz Eiropas vērtībām un to, ka eiropiešiem globalizācijas laikmetā jābūt vienotākiem nekā jebkad agrāk, lai veiksmīgi tiktu galā ar trim aktuālajiem uzdevumiem.

Pirmais no tiem ir saglabāt Eiropas dzīvesveidu. "Arvien vairāk saistītajā pasaulē, kurā neapturami aug citu valstu un reģionu ietekme, arī mums savi spēki ir jāapvieno. Ir jāatzīst, ka samazinās Eiropas un tās tautu daļa gan pasaules ekonomiskajā veikumā, gan iedzīvotāju kopskaitā. Ja šādā situācijā dzirdam apgalvojumus, ka atkal pienācis laiks atgriezties pie nacionālajām valstīm, tad tādi runātāji ir zaudējuši saikni ar realitāti," uzsver amatpersonas.

Šulcs un Junkers arī norāda – lai cik ietekmīga būtu kāda dalībvalsts, viena pati tā nevarēs panākt savu interešu un vērtību aizstāvību, bet visiem kopā var izdoties ietekmēt spēles noteikumus pasaules lielvaru konkurences cīņā.

"Eiropiešiem ir vērts turēties kopā, jo apdraudēts ir mūsu Eiropas sabiedrības modelis, kas balstās uz demokrātiju un tiesiskumu, solidaritāti un cilvēktiesībām. Mums ir pilsoniskās tiesības, preses brīvība un tiesības streikot, bet nav spīdzināšanas, nav bērnu darba un nav nāvessoda. Mūsu ekonomikas jaudu veido kopīgs iekšējais tirgus, un uz šā spēka balstoties, arī nākotnē varam nodrošināt un pilnveidot Eiropas sabiedrisko sistēmu, kuras pamatā ir mūsu kopējās vērtības," apliecināts uzrunā.

Otrais kopīgais uzdevums ir garantēt drošību un nosargāt mieru, ņemot vērā, ka pasaule kļūst nepārredzamāka. EP un EK priekšsēdētāji vērš uzmanību gan uz ASV iesaistes samazināšanos starptautiskajās lietās, gan Krievijas agresivitāte pieaugumu u.c.

"Ja pasaule šādi mainās, nevaram atļauties izniekot savus spēkus nacionālai iedomībai, bet mums jārunā vienā balsī, jo tikai tā mēs varam vairot savu ietekmi," viņi klāsta.

Trešais uzdevums ir risināt migrācijas jautājumu. "Šodien glābiņu no kara, konfliktiem un vajāšanas meklē lielākais bēgļu skaits kopš Otrā pasaules kara laikiem. Pieaugušie un bērni pie mums grib paglābties no Islāma valsts brutalitātes un Bašara al Asada režīma bombardēšanas. Šis uzdevums ir tik liels, ka neviena dalībvalsts to nevar atrisināt atsevišķi — tomēr visi kopā esam kontinents ar vairāk nekā 500 miljoniem cilvēku, un varam šo atbildību sadalīt," apliecināts uzrunā.

Amatpersonas uzsver, ka tūkstošiem brīvprātīgo apliecina Eiropas cilvēcisko seju un tas ir arī politiķu uzdevums, īpaši kontinentā, kura vēsturē jau tā pieredzēts pārāk daudz žogu un mūru, ierakumu un robežu. "Mēs esam tos pārvarējuši par labu mieram un labklājībai, un tas ir viens no mūsu lielākajiem sasniegumiem. Ikviens gūst labumu no tā, ka šodien varam, piemēram, brīvi ceļot vai tirgoties pāri valstu robežām," min Šulcs un Junkers, piebilstot, ka pāvests Francisks šajā ziņā uz Eiropu liek lielas cerības.

"Viņš sagaida, ka Eiropa labāk izmantos savu potenciālu. Eiropai raksturīgais veids, kā strādāt kopā un veidot tiltus starp cilvēkiem un valstīm jau mums palīdzējis pārvarēt kontinenta sašķeltību. Pašreizējā daudzpusīgajā krīzē mums šis spēks vajadzīgs vairāk nekā jelkad agrāk. Priekšnosacījumi tam, iespējams, ir labāki, nekā mēs paši domājam. Arī pāvests šajā ziņā mūs iedrošina, sakot, ka grūtības var kļūt par spēcīgu stimulu, lai veicinātu vienotību. Tāpēc ir pēdējais laiks, lai eiropieši celtos un lai mēs visi par savu kopīgo Eiropu cīnītos," teikts uzrunā.

Kārļa Lielā balva nereti tiek dēvēta par "Oskara" balvu politikā.

Āhenes pilsēta to kopš 1950. gada piešķir cilvēkiem, kas devuši nesavtīgu ieguldījumu Eiropas vienotībā. Balva nosaukta par godu Franku impērijas valdniekam Kārlim Lielajam, kurš dibināja Svēto Romas impēriju, visu mūžu nodzīvoja Āhenē un tur arī tika apglabāts.

Pērn šo balvu saņēma Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.