Baltkrievija apstiprinājusi medijos izskanējušo ziņu par aprīlī notikušo incidentu Ostrovecas atomelektrostacijas (AES) būvlaukumā, bet nosaukusi to par nebūtisku, norādot, ka runa ir nevis par sabrukušām konstrukcijām, bet vienīgi par "sagatavošanās darbu defektu".
"Īpaši uzsveram, ka pasūtītāja pieņemtajos Baltkrievijas AES objektos nekādu konstrukciju bojājumu vai sabrukšanas gadījumu visā būvdarbu laikā nav bijis," ziņu aģentūrai BELTA sacījis Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas pārstāvis.
Kā šonedēļ vēstīja portāls "Belsat.eu", Ostrovecas AES būvlaukumā sasteigtu betonēšanas darbu laikā sagruvušas kādas ēkas balsta konstrukcijas. Interneta izdevums atsaucās uz būvdarbos iesaistītas organizācijas darbinieku, kurš norādījis, ka tas nebūt nav pirmais negadījums šai objektā, bet atbildību par notikušo neviens vēl nav uzņēmies.
Šis cilvēks stāstījis, ka incidents noticis, betonējot pamatus AES kodolapkopes ēkai, kas atradīsies starp abiem reaktoriem. Pēc būvdarbu vadītāju rīkojuma strādnieki uzlējuši pārāk daudz betona, un konstrukcijas nav izturējušas. Naktī uz objektu izsaukti 20 darbinieki, kas pēc tam divas dienas ar pneimatiskajiem āmuriem drupinājuši 50 kubikmetrus betona. Izdevums arī norādīja, ka betonētāji spēkstacijas būvdarbos strādā 12 stundu maiņās.
"Visticamāk, te domāts 8.aprīļa atgadījums, kad, betonējot sadzīves un palīgtelpu pārsegumu, daļēji tika bojātas veidņu balsta konstrukcijas. Šis gadījums tiek uzlūkots kā sagatavošanās darbu defekts, kura sekas likvidētas pilnīgā atbilstībā būvniecības reglamentiem un tehnoloģijām. Defekts novērsts, bloks sagatavots betonēšanai un nodots komisijai atbilstoši tehniskajām prasībām," norādījis Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas pārstāvis, kura vārdu Minskas mediji nemin.
Kā ziņots, iepriekš Baltkrievijas vēstniecība Viļņā pavēstīja, ka tai neesot nekādas informācijas par varbūtējo incidentu, bet atsūtīja norādi uz Baltkrievijas mediju informāciju, kurā citēts spēkstacijas Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Eduards Svirids, kurš minēto ziņu bija nosaucis par "baumām un pilnīgām blēņām", paziņojot, ka būvdarbus uzrauga "desmitiem inspekciju".
Uz Lietuvas Ārlietu ministriju ceturtdien tika izsaukts Baltkrievijas vēstnieks un viņam tika iesniegta nota par incidentu, pieprasot pēc iespējas drīzāk sniegt izsmeļošu informāciju par notikušo.
Lietuva ir asākā Ostrovecas AES projekta kritiķe. To satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Ostrovecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Par to īpaši nobažījušies neatkarīgie vides eksperti. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.
Starptautiskās Espo konvencijas ievērošanas komiteja 2013. gadā paziņoja, ka Ostrovecas AES neatbilst konvencijas prasībām, bet šogad martā ieteica jautājuma izvērtēšanā lūgt starptautisko ekspertu palīdzību. Lietuva šim ieteikumam piekritusi.
Minska atteikusies ielaist ekspertus un noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Ostrovecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.
AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
