NATO nav jāievēro Krievijas un NATO 1997. gadā noslēgtais Pamatakts, sestdien Igaunijas eksprezidenta Lennarta Meri vārdā nosauktajā ikgadējā konferencē par ārpolitikas un drošības jautājumiem Tallinā paziņoja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.
"Šis dokuments ir par politiskām saistībām, tā izpilde nav juridiski saistoša," sacīja Polijas ārlietu ministrs. "Uzskatu, ka mums nav jāievēro šis dokuments," viņš uzsvēra.
Vaščikovskis atgādināja, ka līgums noslēgts 1997. gadā, bet pašreizējā situācija ir atšķirīga no tā laika. Solījumus tolaik deva tālaika NATO, nevis organizācija, kāda tā ir pēc paplašināšanās, klāstīja Polijas ārlietu ministrs.
Viņš piebilda, ka 1997. gadā bija citādāka situācija un arī Krievija bija citādāka – tā bija Borisa Jeļcina Krievija, kas tolaik nebija tik agresīva.
Kopš tā laika Krievija ir īstenojusi vairākus karus, kā arī Krievija ir pārkāpusi visus ārpolitiskos līgumus, paziņoja Vaščikovskis.
Vaščikovskis iepriekš ir aicinājis denonsēt NATO un Krievijas Pamataktu, jo tas rada "nevienlīdzību" starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Krievija tādus paziņojumus noraidīja kā "ārkārtīgi bīstamus" un norādīja, ka tādi Polijas paziņojumi ir daļa no mēģinājumiem ietekmēt rietumu sabiedrisko domu pirms šogad paredzētā NATO samita Varšavā.
Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess šā gada sākumā paudis uzskatu, ka pašreizējos apstākļos NATO un Krievijas 1997. gadā noslēgtais Pamatakts ir novecojis.
NATO un Krievija 1997. gadā noslēdza Pamataktu par savstarpējām attiecībām, kurā apsolījās ievērot ANO hartu un 1975.gada Helsinku vienošanos, bet NATO vienpusēji deva solījumu neizvietot "pašreizējās un paredzamās drošības situācijās" jaunajās alianses dalībvalstīs "ievērojamus bruņotos spēkus".
Krievija uzskata, ka 1997. gadā noslēgtais Pamatakts liedz aliansei jaunajās dalībvalstīs izvietot pastāvīgas bāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
