Divi Izraēlas ūdenslīdēji ir nejauši atraduši pirms apmēram 1700 gadiem nogrimušu seno romiešu kuģi ar seniem artefaktiem, kas ir lielākais Senās Romas laikmeta artefaktu zemūdens atradums Izraēlā pēdējo 30 gadu laikā, paziņoja arheologi.
Ūdenslīdēji Rans Feinsteins un Ofers Raanans atrada kuģa vraku pie senās ostas pilsētas Cēzarejas jau aprīlī, bet par to tika paziņots žurnālistiem tikai pirmdien, kad arī pirmoreiz tika parādīti atrastie artefakti.
Abi ūdenslīdēji, atrodot vraka tuvumā vairākus mākslas priekšmetus, par savu atradumu pavēstīja arheologiem.
Izraēlas Senlietu pārvalde nosūtīja turp savus ūdenslīdējus, kas atrada un izcēla no jūras bronzas statujas, lampas, krūkas, figūriņas dzīvnieku formās, enkurus un tūkstošiem monētu ar Senās Romas imperatoru Konstantīna un Licīnija ģīmetnēm.
Daži no atrastajiem priekšmetiem datējami ar mūsu ēras 4. gadsimtu, bet citi ir saglabājušies no 1. un 2. gadsimta, sacīja Senlietu pārvaldes jūras arheoloģijas direktors Jakobs Šarvits.
Arheologi uzskata, ka ir atrasts tirdzniecības kuģis, kas bija iekļuvis vētrā pie Cēzarejas. Tā jūrnieki izmeta enkurus, mēģinot kuģi glābt, tomēr kuģis ar kravu nogrima jūras dibenā un palika tur 1700 gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
