Lietuva un Rumānija sadarbosies, cenšoties panākt pēc iespējas lielāku sabiedroto valstu ieguldījumu Austrumeiropas drošības garantēšanai vajadzīgajos atturēšanas pasākumos, trešdien paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.
"Mēs saprotam Rumānijas situāciju Melnajā jūrā saistībā ar Krimas okupāciju un militārā uzbrukuma potenciālu, kas tur tiek savilkts, un arī mums ir līdzīga situācija Kaļiņingradas apgabalā," viņa norādījusi kopīgā preses konferencē ar Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu, kas ieradies valsts vizītē Lietuvā.
"Viens otru atbalstot, tieksimies panākt, lai drošības, atturēšanas elementu abos reģionos būtu pēc iespējas vairāk. Šai ziņā mūsu intereses pilnībā sakrīt," piebildusi Grībauskaite.
Rumānijas prezidents savukārt uzsvēris, ka abās NATO austrumu spārna pusēs vajadzīgs proporcionāls sabiedroto drošības ieguldījums, uzturot spēku samēru.
"Mums jāspēj atvairīt visus apdraudējumus. Tas ir tā dēvētais 360 grādu princips, proti, aliansei jābūt gatavai uz visiem izaicinājumiem," viņš norādījis.
Gan Lietuva, gan Rumānija cer šovasar gaidāmajā NATO Varšavas samitā saņemt no sabiedrotajiem papildu drošības garantijas.
Baltijas valstis lūdz katrā no tām dislocēt pa vienam sabiedroto spēku bataljonam, kura sastāvā var būt līdz tūkstotim karavīru, kā arī sniegt pretgaisa aizsardzības garantijas līdztekus jau esošajai Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības misijai. Tikmēr Rumānija no sabiedrotajiem cer saņemt labvēlīgu lēmumu attiecībā uz karakuģu flotiles izvietošanu Melnajā jūrā.
Pēc Grībauskaites teikstā, Austrumeiropas valstis ir pārliecinātas, ka prasītās drošības garantijas saņems.
"Esam droši, ka NATO valstis apdraudējumus izprot un novērtē adekvāti un pasākumi, kas vajadzīgi mūsu reģionam, noteikti būs," viņa izteikusies.
Lietuvas prezidente arī apsveikusi niju ar to, ka tur pagājušajā nedēļā pabeigta ASV veidotā pretraķešu aizsardzības sistēmas elementa būvniecība. Šāda elementa veidošana sākta arī Polijā.
Reaģējot uz Krievijas bažām, ka Eiropā topošā pretraķešu sistēma samazinās Maskavas kodolsavaldīšanas potenciālu, Grībauskaite uzsvērusi, ka "NATO dalībvalstu aizsardzība ir pašu alianses valstu un neviena cita darīšana".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
