Melnkalne un NATO ceturtdien parakstīja protokolu par šīs Balkānu valsts iestāšanos aliansē, un tā cer iestāties NATO līdz 2017. gada vidum.
"Mēs sagaidām, ka sabiedrotie pabeigs ratifikāciju, cik drīz vien iespējams, tā, lai nākamā gada vidū Melnkalne kļūtu par pilntiesīgu alianses locekli," NATO dalībvalstu ārlietu ministriem un citām amatpersonām Briselē ceturtdien paziņoja Melnkalnes premjerministrs Milo Džukanovičs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nodēvēja protokola parakstīšanu par vēsturisku soli.
"Svarīgi, lai NATO ir alianse, kas ir atvērta jauniem biedriem, ja viņi vēlas pieturēties pie saistībām un vērtībām, par ko NATO iestājas," piebilda Dānijas ārlietu ministrs Kristians Jensens.
"Mēs domājam, ka ir lieliski paplašināt ģimeni," sacīja Jensens.
Krievija tikmēr solīja nepalikt atbildi parādā par šādu soli.
Kāds augsta ranga diplomāts ceturtdien izteicās, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem apdraud Krievijas nacionālo drošību, piebilstot, ka Krievija ir vēsturiska Melnkalnes sabiedrotā.
Krievijas parlamenta apakšpalātas vicespīkers Sergejs Železņaks pārmeta NATO rīkošanos pret Melnkalnes tautas gribu.
NATO "piever acis uz acīmredzamo faktu, ka vairākums melnkalniešu nevēlas pievienoties šim militārajam blokam", sacīja Železņaks, piebilstot, ka NATO ir nogalinājusi melnkalniešus. Politiķis ar to domāja NATO veiktos uzlidojumus bijušajā Dienvidslāvijā 1999. gadā.
NATO uzaicinājumu Melnkalnei pievienoties aliansei izteica decembrī. Krievija toreiz paziņoja, ka būs spiesta reaģēt uz šādu NATO soli.
Pēdējo reizi NATO paplašinājās 2009. gadā, kad tajā iestājās Balkānu valstis Horvātija un Albānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
