Neskatoties uz notikumiem Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) sirgst ar nevēlēšanos investēt savā aizsardzībā un cer, ka ASV gādās par savienības drošību, uzskata Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Nora Vanaga.
Lai arī pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas un bruņotā konflikta aizsākšanas Austrumukrainā daudz runāts par drošību Eiropā, ES aizsardzības investēšanai nevelta pietiekami lielu uzmanību.
"ES sirgst ar to, ka nevēlas investēt savā aizsardzībā. Ir jomas, kur ASV atbalsts ir nepieciešams, piemēram, izlūkošanā, kas ASV ir fantastiskā līmenī, un citās konkrētās spējās, taču ES valstis savas pamatspējas neattīsta. Tas izpelnījies kritiku no ASV puses. Patiesībā Krimas aneksijas gadījums lika ASV skatīties atpakaļ uz ES, jo pirms tam bija ASV pārlīdzsvarošanās uz Āziju. Un tagad ir ASV atpakaļ Eiropā, līdz ar to parādījās arguments, ka varam ieslēgt "bezmaksas brauciena" režīmu," uzsvēra Vanaga.
Šobrīd Eiropas drošībā gan liels pavērsiens ir migrācijas faktors. Piemēram, Austrija migrācijas spiediena dēļ ieguva aptuveni vienu miljardu eiro aizsardzības nozarei, lai stiprinātu savas robežas un veiktu citus pasākumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, migrācijas jautājums ir tas, kurš atsevišķās ES valstīs liek pārstāt investīciju samazināšanu aizsardzības nozarei. Tajā pašā laikā vadošās ES valstīs "bilde ir nepatīkama", piemēram, Vācijas bundesvērā ir liels haoss un samazināts budžets.
ES valstu nevēlēšanās investēt savā aizsardzībā ir arī politiski ērti. "Sabiedrībā nav tā pieprasījuma, jo ir nelegālā imigrācija - to ir viegli pārdot sabiedrībai. Kaut kāda tur Krima, Krievija - tie nav argumenti, lai gūtu atbalstu," piebilda pētniece.
"NATO galvenais spēks ir vienotība. Ja mēs skatāmies uz ES, tad viņa kļūst arvien sašķeltāka, un nav vairs tās solidaritātes līmeņa. Ungārijā un Polijā pieaug nacionālisms, nacionālradikālās partijas Austrijā, Vācijā, Francijā iegūst arvien vairāk. Nekas par to neliecina, ka ES ir saliedēta. Ja nav saliedēta, tad ir grūtāk runāt par kompromisu un panākt kādus lēmumus un reformas," norādīja Vanaga.
Tajā pašā laikā pētniece uzskata, ka migrācijas faktors un teroristiskās organizācijas "Islāma valsts" ("Daesh") radītie draudi ir "kaut kas ap ko varētu būvēt ES militārās spējas". "Arvien vairāk starp militārpersonām ir pārliecība, jo agrāk tādas nebija un valdīja skeptisks noskaņojums par ES militāro politiku. Arī attiecībā uz terorisma apkarošanu, kas saistās ar iekšējo institūciju kapacitātes celšanu un likumu izmaiņām, ir vērojama vēlēšanās kaut ko mainīt," uzsvēra Vanaga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!