Austrijas valdība otrdien solīja rīcību imigrācijas un drošības jautājumos, lai tādā veidā atgūtu vēlētājus, kuri pēdējā laikā sākuši atbalstīt galēji labējos.
Kā ziņots, svētdien notikušo Austrijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja bijušais "zaļo" līderis Aleksandrs van der Bellens, kurš galēji labējās Brīvības partijas (FPÖ) kandidātu Norbertu Hoferu pārspēja ar pavisam nelielu balsu pārsvaru.
Kā atzina Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, kurš pēc iepriekšējā valdības vadītāja Vernera Faimana atkāpšanās amatā stājās tikai 17.maijā, ir "pilnīgi skaidrs", ka vēlēšanās pausto protestu un labos FPÖ kandidāta rezultātus jāuztver nopietni.
Lai arī Austrijai nav jāizvēlas izolacionisms un eiroskepse, Kerns solīja īstenot piecu punktu plānu, kas paredz darbības arī imigrācijas un drošības jautājumos.
Vēl kanclers solīja pievērsties ekonomikai un darbvietām, kā arī sadarbībai ar opozīcijas partijām.
Abu lielāko tradicionālo partiju kandidāti nespēja iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, un tādējādi pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara prezidenta krēslā nonācis politiķis, kurš nepārstāv sociāldemokrātus (SPÖ) vai konservatīvo Tautas partiju (ÖVP).
Austrijas prezidenta vēlēšanu rezultātus ar satraukumu gaidīja arī daudzu citu Eiropas valstu līderi, bažījoties, ka Austrija varētu kļūt par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā par valsts galvu kļūst galēji labējo kandidāts.