Ungārija iebilst pret automātisku ES sankciju pagarināšanu pret Krieviju  (45)

"Mēs uzskatām, ka tas ir jāizlemj augstākajā politiskajā līmenī," pavēstīja Sijārto, norādot, ka lēmums būtu jāpieņem bloka valstu un valdību galvām, nevis kā ierasts ārlietu ministriem.

Sijārto to pavēstīja pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka sagaida ES sankciju pagarināšanu pret Krieviju.

Intervijā laikrakstam "Die Welt" jautāta, vai sankcijas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm būtu jāpagarina pēc to termiņa beigām jūlijā, Mogerīni sacīja, ka sagaida šādu soli.

"Valstu un valdību vadītāji pieprasījuši, lai sankcijas tiek atceltas, kad pilnībā būs īstenota Minskas vienošanās. Bet to mēs vēl neesam panākuši," sacīja Mogerīni.

ES 2014. gada vasarā piemēroja sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju. Šo sankciju termiņš beidzas jūlija beigās.

ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.

Mogerīni uzsvēra, ka Minskas vienošanās īstenošana ir būtiska.

"Ilgu laiku mēs uzskatījām Krieviju par stratēģisku partneri," sacīja ES augstā ārlietu pārstāve, piebilstot, ka "šis jau sen vairs nav tas gadījums, lai gan tā paliek stratēģiska valsts".

Vai Krievija atgūs savu partneres statusu, būs atkarīgs no Krievijas valdības, kā arī no Ukrainas krīzes atrisināšanas, norādīja Mogerīni.

2015. gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.

Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.

Ukrainas konfliktā kopš 2014. gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.

Arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas sarunas par ilgstošu pamieru Ukrainā beidzās bez rezultātiem.